Kas un kāpēc jāzina par LSDSP atjaunošanu pirms 100 gadiem

Pirmā latviešu partija

Sociāldemokrātijas vēsture Latvijā sākās 1904. gadā ar pirmās latviešu nelegālās partijas nodibināšanu. Tās pirmais nosaukums bija Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).

Piektā gada revolūcijas laikā LSDSP ietekme un nozīme ievērojami pieauga, un tā kļuva par Latvijas pirmo masu partiju ar tūkstošiem biedru.

Pēc revolūcijas apspiešanas latviešu sociāldemokrāti nolēma pievienoties Krievijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai un kļuva par tās autonomu sastāvdaļu. Partija nomainīja nosaukumu un pārtapa par Latvijas Sociāldemokrātiju (saīsināti – LSD). Līdzīgi kā krievu partijā, arī LSD notika iekšēja cīņa starp radikālajiem Ļeņina piekritējiem (tā sauktie boļševiki jeb lielinieki) un mērenākajiem un demokrātiski noskaņotajiem maziniekiem.

Mazinieki pret lieliniekiem

1914. gada Briseles kongresā lielinieki ar intrigu un cara slepenpolicijas palīdzību panāca pārsvaru partijas vadībā, turpmākajos gados uzspiežot savus uzskatus pārējiem. Partija visiem spēkiem centās saglabāt ārēju vienotību.

Pirmās šķelšanās pazīmes sociāldemokrātu nometnē parādījās 1. pasaues kara laikā, kad daļa uz Krieviju evakuēto strādnieku iestājās krievu mazinieku organizācijās. 1917. gada rudenī, kad nelielās latviešu mazinieku grupas izveidoja latviešu mazinieku partiju, kura formāli atradās Krievijas mazinieku partijas sastāvā. Šī nelielā partija piedalījās arī Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, kur gan ieguva maz balsu. LSD no savām rindām izslēdza Voldemāru Bastjāni, kurš kļuva par mazinieku līderi.

LSD sašķelšanās

Tikmēr Sociāldemokrātijas šķelšanās turpinājās. Galvenaie iemesli bija lielinieku diktatoriskais vadības stils un daudzu biedru neapmierinātība ar lielinieku īstenoto politiku gan Krievijā, gan Latvijā. Rīgā lielinieki organizēja dažādas protesta akcijas pret vācu okupācijas varu. Rezultātā daudzi sociāldemokrāti tika arestēti un ieslodzīti, bet daži pat nogalināti.

Daudziem nepieņemams bija Krievijas padomju valdības noslēgtais Brestas miera līgums ar Vāciju un Latvijas autonomijas un vēlāk neatkarības prasību ignorēšana.

Ar lieliniekiem neapmierinātie sociāldemokrāti pulcējās Rīgas organizācijas 6. apakšrajonā, un viņiem bija arī vairākums partijas Jaunatnes savienībā. 1918. gada maija beigās lielinieki bez oponentu pieaicināšanas izslēdza abas organizācijas no LSD. Tāpat izslēgti tika arī mazinieku līderi Fricis Menders un Pauls Kalniņš. Lielinieki bija pārliecināti, ka ir sekmīgi izrēķinājušies ar iekšējo opozīciju.

LSDSP dibināšana

Tomēr vieglas uzvaras vietā lieliniekus gaidīja grūta cīņa. No LSD izslēgtie biedri nolēma izveidot atsevišķu partiju. Pareizāk, viņi nolēma atjaunot tradīcijām bagāto LSDSP, šoreiz gan ar nedaudz citu nosaukumu – Latvijas (nevis latviešu) Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

1918. gada 17. jūnijā sociāldemokrāti Rīgā sarīkoja LSDSP pirmo konferenci. Partija paziņoja, ka paliek uzticīga vecajiem demokrātiskajiem principiem, kurus lielinieki bija atmetuši, un uzskata sevi par agrākās, nelielinieciskās, partijas darba turpinātājiem.

Par galveno partijas uzdevu konference noteica cīņu par Latvijas neatkarību un demokrātiskas republikas izveidošanu.

LSDSP darbība

Lieliniekiem alternatīvas sociāldemokrātiskas partijas izveidošana, kura pie tam iestājās par Latvijas neatkarību, izrādījās ļoti populārs solis. LSDSP 1918. gada otrajā pusē strauji attīstījās.

Ja sākotnēji tajā bija vien pārsimts biedru, tad gada beigās to skaits sasniedza jau divarpus tūkstošus.

Tas bija trīsreiz vairāk nekā lielinieku piekritēju. LSDSP uzvarēja visās nozīmīgākajās Latvijā notikušajās vēlēšanās – sākot ar Liepājas domes vēlēšanām 1919. gada sākumā, turpinot ar Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanām un beidzot ar visām Saeimas vēlēšanām. Varam teikt, ka 17. jūnijs kļuva par ievērojamākā starpkaru perioda Latvijas politiskā spēka dzimšanas dienu. Šim datumam bija arī svarīga loma Latvijas ceļā uz neatkarību, kas bija grūti iedomājama bez sociāldemokrātu atbalsta.