Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Zemessardzes dibināšanu

1918. gada 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas ģenerālpilnvaroto Baltijas valstīs Augustu Vinnigu par Latvijas Zemessardzes izveidošanu. Tas bija viens no svarīgākajiem soļiem Latvijas Republikas bruņoto spēku veidošanas procesā.

Bruņoto spēku pirmsākumi

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Latvijas Republikas bruņotie spēki sāka veidoties jau pirms valstiskās neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī. Par to pamatu uzskatāma Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS), kas oficiāli atjaunoja darbību Rīgā 1918. gada 16. novembrī. LKNS apvienoja nacionāli noskaņotos latviešu karavīrus un jau rudenī bija uzsākusi aizsardzības spēku organizēšanas priekšdarbus.

Pēc neatkarības proklamēšanas LKNS, kuras bija reģistrējusi vairākus simtus karavīru, nodeva sevi Pagaidu valdības rīcībā.

Tomēr bruņoto spēku organizēšana vācu okupācijas apstākļos bija ļoti sarežģīta. Valdībai trūka līdzekļu un okupācijas iestādes lika šķēršļus latviešu vienību formēšanai. Turklāt Kārļa Ulmaņa vadītā valdība sākotnēji cerēja, ka Latviju no Krievijas Sarkanās armijas iebrukuma aizstāvēs Vācijas armija vai Antantes valstu spēki. Tādēļ sākotnēji valdība nepievērsa pienācīgu uzmanību karaspēka formēšanai. Par to liecināja, piemēram, vilcināšanās ar Apsardzības ministrijas izveidošanu un apsardzības ministra iecelšanu.

Militārā situācija

1918. gada 22. novembrī Padomju Krievijas armija šķērsoja mūsdienu Latvijas robežu. Decembra sākumā Sarkanā armija bija ieņēmusi gandrīz visu Latgali. 6. decembrī sarkanarmieši ielauzās Vidzemē, ieņemot Vecgulbeni. 9. decembrī Pleskavas strēlnieku divīzija ieņēma Daugavpili.

Šajā laikā kļuva acīmredzams, ka Vācijas armija nevēlējās un nespēja aizstāvēt Latviju no boļševiku iebrukuma.

Sarežģītā militārā situācija spieda Latvijai noslēgt militārās sadarbības līgumu ar Vāciju.

Vācu okupācijas karaspēka izvietojuma shēma Baltijā 1918. gada novembrī

Līgums ar Vāciju

7. decembra līgums noteica Latvijas zemessardzes formēšanas principus. To vajadzēja formēt, ievērojot nacionālo dalījumu. Latviešiem, vācbaltiešiem un krieviem bija atļauts formēt noteiktu daudzumu apakšvienību. Pavisam zemessardzē ietilpa 26 rotas (18 latviešu, 7 vācbaltiešu un 1 krievu) un 5 artilērijas baterijas (3 latviešu un 2 vācbaltiešu).

Līgums paredzēja Latvijas sadalīšanu četros kara apgabalos, kurus komandētu latviešu un vācbaltiešu virsnieki. Vācija apņēmās apgādāt Latvijas zemessardzi ar ieročiem, munīciju un ekipējumu. Zemessardzi bija jākomandē kādas neitrālas valsts virsniekam.

Latvijas Republikas Pagaidu valdības pirmais apsardzības ministrs Jānis Zālītis

Nepiepildītās cerības

Latvijai līgums ar Vāciju gan nenesa gaidīto glābiņu. Pirmkārt, ar līgumā noteikto 6000 lielo zemessardzi, pat ja to izdotos tik īsā laikā saformēt, nepietika, lai aizsargātu Latviju pret Sarkano armiju. Otrkārt, vācieši pārkāpa vairākus līguma punktus un deva lielākas priekšrocības no vācbaltiešiem saformētajām vienībām.

Jaunformētajā zemessardzē iekļāva Baltijas landesvēra rotas, kuras no vācbaltiešiem sāka formēt jau 1918. gada 11. novembrī.

Rezultātā pretēji līgumā paredzētajam tieši vācbaltiešu vienības bija skaitliski lielākās un labāk apbruņotās. Tas radīja nepatīkamas politiskās sekas un atviegloja boļševiku propagandu, kas apgalvoja, ka Pagaidu valdība patiesībā ir vācu marionetes.

 

4 komentāri
Āris Puriņš
Ja Ulmanis "bija spiests" sadarboties ar vāciešiem, tad Stučka - ar Ļeņinu un Trocki. U. un S. - marionetes, kas tiecās pēc varas.
Artis Buks
"lielākas priekšrocības no vācbaltiešiem saformētajām vienībām" – par to gan būtu jauki uzzināt ko konkrētāk, jo avotus, kas to apstiprinātu, pagaidām sastapis neesmu.
Guntis Kārkliņš
Lasot iepriekš vēsturiskos materiālus man radās pilnīgi cits priekšstats par bruņoto spēku pirmsākumiem. Manuprāt šeit kaut kas ar akcentiem ne tā, pārāk rožaina aina zīmēta. Ulmaņa valdībai sākotnēji ir maza teikšana un teksts par vācu (tiesa jāpiebilst vācu sociāldemokrātu) marioneti nav bez pamata. Zemessardze ir tas pats Landesvērs, kas ir Baltijas hercogistes bruņotie spēki, un kura nacionālais formēšanas princips ir vistiešākais Baltijas hercogistes mantojums. Latvieši landesvērā nestājās un arī tie kas iestājās nebija uzticami, jo gaidīja atgriežamies streļķus no Krievijas un lika uz kaut kādām vācu marionetēm. Stāvoklis mainījās tikai pēc Fon der Golca apvērsuma, kad Ulmaņa valdība pārmetās pie Sabiedrotajiem un lauza visus uzspiestos līgumus, un Stučka aptaisījās ar agrāro politiku un zaudēja popularitāti. Landesvēru, sakarā ar Baltijas hercogistes sabrukumu, vācu padomes vienkārši piesprauda pie saviem, kā viņi domāja satelītiem.
Zigfrida Kalatrida
Un kam .... un prieksh kam un .... na koi .... tas ... KAS ??? - milziigi svariigi buutu ???
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti