1918. gada 4. decembrī Maskavā latviešu lielinieki ar Pēteri Stučku priekšgalā pasludināja Latvijas Pagaidu padomju valdības izveidošanu. Lielinieki to darīja negribīgi, Staļina un Ļeņina spiesti. Viņu plānos neietilpa pat formāla atdalīšanās no Krievijas.
Ģeopolitiskā situācija
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
1. pasaules kara noslēgums pilnībā mainīja ģeopolitisko situāciju Centrālajā un Austrumeiropā. Pēkšņi plašajā telpā starp Vāciju un Krieviju izveidojās varas vakuums, kuru steidzās aizpildīt jaundibinātās nacionālo valstu valdības.
Arī Padomju Krievija saskatīja iespēju īstenot ekspansiju rietumu virzienā, lai atgūtu karā zaudētās teritorijas un sniegtu militāru atbalstu Vācijas komunistiem. Lai izvairītos no draudošās konfrontācijas ar Antantes valstīm, kuras aizstāvēja tautu pašnoteikšanās principu,
Maskava nolēma Baltijā, Baltkrievijā un Ukrainā veidot virkni pseido-patstāvīgu padomju valstisko veidojumu.
Stučkas doktrīna
Latviešu lielinieki konsekventi ievēroja internacionālisma principus. Viņi jau kopš 1917. gada izsmēja pilsonisko un mēreno sociālistu sapņus par neatkarīgas valsts proklamēšanu. LSD 17. konference, kura risinājās Rīgā 1918. gada 18.-19. novembrī, apstiprināja lielinieku līdera P. Stučkas izstrādāto rezolūciju.
Autonomajā Latvijas Savienotajā Komūnā darbotos Padomju Krievijas Konstitūcija un tā būtu Padomju Krievijas "nešķirama sastāvdaļa".
Līdz ar to lielinieki ieņēma naidīgu nostāju pret tobrīd Rīgā proklamēto Latvijas neatkarību.
Latvijas Pagaidu padomju valdības vadītājs Pēteris Stučka
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Staļina draudi
1919. gada 22. novembrī Krievijas Sarkanā armija šķērsoja mūsdienu Latvijas robežu, ieņemot Zilupi. Nākamajā dienā uz LSD Krievijas biroja sēdi Maskavā ieradās Josifs Staļins un pieprasīja tūlīt pat pasludināt Latvijas padomju valdības izveidošanu. Viņš uzsvēra, ka arī Vladimirs Ļeņins uzskata, ka šāds solis jāsper pēc iespējas ātrāk.
Staļins piedāvāja tūlīt pat izveidot valdību Torošinas dzelzceļa stacijā pie Pleskavas. Latviešu lieliniekus Staļins mudināja ar vārdiem: "Nevajag daudz runāt. Vajaga tūliņ darīt!"
Padomju valdības priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Kārlis Daniševskis
Foto: Subjektiv Filma
Grūtais lēmums
Latviešu lielinieki valdības izveidošanu centās novilcināt pēc iespējas ilgāk. Tomēr ignorēt Staļina un Ļeņina norādījumus nebija iespējams. 4. decembrī LSD Krievijas birojs beidzot paziņoja par valdības izveidošanu. Tomēr šis lēmums vēl bija jāapstiprina partijas Centrālajai komitejai, kas atradās Rīgā. No Maskavas uz Rīgu ceļoja veselas divas vēstules, kurās bija izklāstīta nepieciešamība radikāli mainīt nostāju Latvijas patstāvības jautājumā. Centrālā komiteja sasauca ārkārtas sēdi, kura ilga visu 4./5. decembra nakti.
Latviešu lielinieki bija apjukuši un tikai pēc ilgiem strīdiem 5. decembra rītā nolēma atteikties no pirms pāris nedēļām apstiprinātās "Stučkas doktrīnas".
Tobrīd Sarkanā armija jau bija ieņēmusi lielāko daļu Latgales, kura nu formāli nonāca Latvijas Pagaidu padomju valdības kontrolē.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
