Tilts uz Vāciju
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Maskavā cerēja, ka Berlīnē pie varas varētu nākt komunisti un revolūcijas liesmas apņemtu visu pasauli.
Sarkanā armija steidzās uz rietumiem, lai sniegtu palīdzību vācu biedriem. Īsākais ceļš uz Vāciju veda caur Baltijas valstīm.
Nepieteiktais karš
1918. gada 22. novembrī Sarkanās armijas Pleskavas strēlnieku divīzijas vienības ieņēma Zilupi un devās Ludzas un tālāk Rēzeknes virzienā. Tālāk ziemeļos darbojās 2. Novgorodas strēlnieku divīzija, kura vispirms ieņēma Pleskavu, bet pēc tam iebruka Ziemeļvidzemē.
Vienlaikus ar šīm karaspēka vienībām Latvijas teritorijā ienāca labi apbruņotas latviešu lielinieku grupas, kuras steidzās nodibināt padomju varu.
Krievija neuzskatīja par nepieciešamu pieteikt karu Latvijas Republikai, bet tā vietā Maskavā izveidoja Latvijas padomju pagaidu valdību. Lai maskētu savus patiesos nodomus un neizpelnītos apvainojumus svešu teritoriju okupēšanā, Padomju Krievija darīja visu iespējamo, lai radītu iespaidu, ka Latvijā patiesībā notiek nevis ārēja agresija, bet gan pilsoņu karš. Piemēram, Staļins un Ļeņins 23. novembrī piespieda latviešu lieliniekus piekrist idejai par formāli patstāvīgas Padomju Latvijas izveidošanu. Tāpat no attāliem Krievijas nostūriem uz Latviju steigšus sūtīja “sarkanos” latviešu strēlnieku pulkus.
Latgales zaudēšana
Latvijas Republikas Pagaidu valdībai nebija ne mazāko iespēju aizstāvēt Latgali pret Sarkanās armijas iebrukumu. Šeit atradās Vācijas armijas vienības, kuras nevēlējās karot, bet steigšus evakuējās, lai dotos uz dzimteni.
Vienīgais pretlielinieciskais militārais spēks Latgalē bija pulkveža Mihaila Afanasjeva komandētā partizānu nodaļa (saukta arī par Latgales brīvprātīgo nodaļu).
Sākotnēji tā ietilpa Ziemeļu korpusā, kuru formēja Pleskavā, Ostrovā un Latgalē cīņai pret Sarkano armiju. Novembra otrajā pusē M. Afanasjeva vienība (tās sastāvā bija arī visai daudz Latgales latviešu) veica izlūkošanu Ludzas virzienā. 28. novembrī partizānu vienība 270 vīru sastāva ar 4 ložmetējiem atkāpās no Rēzeknes. Pēc divām dienām 10 kilometrus uz dienvidiem no Viļāniem tai notika pirmā kauja ar Sarkanās armijas vienībām. Tālāk partizānu vienība atkāpās Rīgas virzienā un decembra sākumā iestājās Latvijas Pagaidu valdības dienestā. Šajā laikā visa Latgale jau atradās Sarkanās armijas rokās.
Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2018. gada 22. novembrī.
