Grūtās sarunas
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Saprotot, ka Krievijas rīcībā vairs nav kaujasspējīgas armijas, padomju delegācijas vadītājs Ļevs Trockis izvirzīja principu
“ne karu, ne mieru: karu pārtraucam, armiju demobilizējam, bet mieru neparakstām!”
Vācu uzbrukums
Ukrainas Centrālā rada, kura faktiski atradās kara stāvoklī ar lielinieku valdību Krievijā un viņu atbalstīto marionešu režīmu Harkovā, noslēdza mieru ar Centrālajām lielvalstīm jau 1918. gada 9. februārī.
18. februārī Vācija atjaunoja karadarbību austrumu frontē, lai piespiestu Krieviju pieņemt Vācijas diktētos noteikumus. 21. februārī vācieši ieņēma Minsku, 25. februārī Tallinu, 28. februārī visu Latvijas teritoriju un 1. martā Kijevu.
Kapitulācija
Lielinieku valdība latviešu strēlnieku sevišķās rotas apsardzībā bēg uz Maskavu. No Petrogradas uz Kazaņu aizved arī Krievijas zelta rezervi, lai tā nenonāktu vācu rokās. Mēģinājumi no demobilizētās Krievijas armijas īsā laikā radīt kaujasspējīgu Sarkano armiju, kas varētu apturēt vācu armiju, izgāzās.
Krievija bija spiesta noslēgt miera līgumu uz Vācijas noteikumiem, atsakoties no plašām teritorijām agrākās impērijas rietumu daļā. Faktiski tā bija Krievijas kapitulācija. Miers bija tik pazemojošs, ka ilgi nācās meklēt delegācijas locekļus, kas to parakstītu. Ārlietu tautas komisārs Ļevs Trockis, protestējot pret līguma noslēgšanu, demisionēja.
Miera līguma sekas
Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no Polijas un Baltijas teritorijām, Ukrainas neatkarības atzīšanu, armijas un flotes pilnīgu demobilizāciju un milzīgu reparāciju izmaksāšanu. Antantes valstis, protams, nosodīja separāto miera līgumu starp Krieviju un Centrālajām lielvalstīm.
Tāpat pret miera līgumu asi vērsās Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kura nevēlējās pieļaut Kurzemes un vēlāk arī Vidzemes un Latgales pievienošanu Vācijai.
Krievijai 1. pasaules karš noslēdzās ar katastrofālu sakāvi. Zaudēti bija vairāk nekā miljons kritušo, miljoniem cilvēku bija devušies bēgļu gaitas, bet pretinieks bija okupējis Poliju, daļu Baltijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Karš sagrāva impēriju, cars atteicās no troņa un Krievija iegrima sociālo nemieru un politisko cīņu purvā.
Lielākā daļa impērijas perifēriju apdzīvojošās tautas pauda pašnoteikšanās prasību un sāka īstenot neatkarības centienus. Brestļitovskas miera līgums noslēdza Krievijas cīņas pasaules karā, bet kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas Pilsoņu kara cēloņiem, kas plosīja valsti vēl četrus gadus.
