Pirmā Baltkrievijas valdība
1918. gada 19.–20. februārī lielinieki un to militārie formējumi pameta Minsku, bēgot no Vācijas armijas uzbrukuma. Varu pilsētā sagrāba baltkrievu un poļu nemiernieki. Līdzīgi kā Igaunijā, arī baltkrievu politiķi īso bezvaras periodu starp lielinieku aiziešanu un vāciešu atnākšanu izmantoja, lai politiski organizētos.
21. februārī baltkrievu kontrolētajā Minskas daļā
Baltkrievijas Padomes Izpildkomiteja paziņoja par varas pārņemšanu un izveidoja pirmo Baltkrievijas valdību ("Tautas sekretariāts") ar Josifu Voronko priekšgalā.
Jau nākamās dienas vakarā Minsku ieņēma Vācijas armija.
25. marts
Jau 9. martā Tautas Padome pasludināja par Baltkrievijas Tautas Republikas izveidošanu, bet vācieši tam nepievērsa lielu uzmanību. 1918. gada 25. martā Baltkrievijas Tautas Padome (Baltkrievijas Tautas Republikas Rada) Zemnieku bankas telpās Minskā pasludināja pilnīgu Baltkrievijas neatkarību un aicināja pārskatīt Brestļitovskas miera līgumu. Parakstot neatkarības deklarāciju,
Tautas Padomes priekšsēdētājam Jankam Seredam trīcēja rokas. Visiem bija skaidrs, ka viņi sper vēsturisku, bet vācu okupācijai nepieņemamu soli.
Vācieši likvidē neatkarību
Vācijas okupācijas varas iestādēm bija nepieņemama baltkrievu kategoriskā nostāja pret Brestļitovskas miera līgumu, kas paredzēja Baltkrievijas palikšanu Krievijas sastāvā, vienlaikus faktiski atrodoties Vācijas okupācijā. Tādēļ tūdaļ pēc neatkarības pasludināšanas vācieši padzina gan Tautas Padomi, gan Baltkrievijas valdību – viņi ieņēma valdības telpas, norāva nacionālo karogu un konfiscēja tās naudas līdzekļus.
Baltkrievijas Tautas Republikas liktenis
1918. gada aprīlī–maijā, atsevišķiem baltkrievu politiķiem ieņemot samiernieciskāku pozīciju, Vācija pieļāva Baltkrievijas Tautas Padomes un valdības darbību. Agrāko sociālistu vietā tajā nu darbojās provāciski un labēji noskaņoti politiķi.
Valdības darbība gan joprojām bija nomināla, jo vācu okupācijas vara nevēlējās zaudēt kontroli pār situāciju Baltkrievijā. 1918. gada beigās, pirms Sarkanās armijas ienākšanas, Baltkrievijas Tautas Republikas valdība pameta Minsku un aizbrauca uz Grodņu. Baltkrieviem nebija ne savas naudas, ne armijas (to tikai sāka formēt). Pēc visas Baltkrievijas nonākšanas Sarkanās armijas kontrolē Baltkrievijas Tautas Republikas valdība devās emigrācijā.
Sekmīgākais baltkrievu darbības lauks bija diplomātija. Baltkrievijas Tautas Republika atvēra savas diplomātiskās pārstāvniecības kaimiņvalstīs, kuras atzina tās pastāvēšanu "de facto". To vidū bija arī Latvija, Baltkrievijas Tautas Republikas pārstāvniecību atvēra Rīgā.
Jāatzīmē, ka baltkrievi pretendēja uz daļu Latvijas teritorijas, kurā dzīvoja šī etnosa pārstāvji, – Daugavpili un vairākiem Daugavpils un Ludzas apriņķu pagastiem. Tiesa gan, Baltkrievijas Tautas Republika nespēja pietiekami politiski un militāri nostiprināties, lai kaimiņiem izvirzītu teritoriālas pretenzijas.
Šī publikācija pirmo reizi publicēta 2018.gada 25. martā portālā LSM.lv. Publikācija bija daļa no rakstu seriāla #LV99plus, kas stāstīja par notikumiem Latvijā un reģionā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tā bija daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
