Kas un kāpēc jāzina par atentātu pret Ļeņinu

1918. gada 30. augustā Mihelsona rūpnīcā Maskavā notika atentāts pret Krievijas boļševiku līderi Vladimiru Ļeņinu. Neskatoties uz nopietno ievainojumu, Ļeņins izdzīvoja. Tomēr atentātam bija tālejošas sekas, tai skaitā "sarkanā terora" sākums Krievijā.

Individuālais terors

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Sociālistu-revolucionāru jeb saīsināti "eseru" partija (līdzīgi kā anarhisti un citi radikālie sociālisti) individuālo teroru tradicionāli uzskatīja par vienu no efektīvākajiem revolucionārās cīņas instrumentiem. Uzbrukumus dažādu līmeņu amatpersonām plaši izmantoja Piektā gada revolūcijas laikā. Padziļinoties konfilktam ar boļševikiem Krievijas Pilsoņu kara sākumā, eseri atgriezās pie individuālā terora izmantošanas. 1918. gada vasarā notika vairāki uzbrukumi boļševiku amatpersonām.

Uzbrukums Ļeņinam

1918. gada 30. augustā notika divi atentāti - Petrogradā dzejnieks Leonīds Kanegisers nošāva vietējās "čekas" priekšnieku Moiseju Uricki, bet Maskavā notika uzbrukums Ļeņinam. Boļševiku līderis 30. augustā uzstājās strādnieku mītiņā Mihelsona rūpnīcā. Kad viņš kāpa savā automašīnā, lai dotos prom, atskanēja trīs šāvieni. Ļeņinu trāpīja divas lodes, bet pūlī sākās panika. Tuvējā pieturā tika aizturēta iespējamā uzbrucēja - Fanija Kaplāne.

Vladimirs Iļjičs Ļeņins

Fanija Kaplāne

Fanija kaplāne teroristes gaitas, tiesa gan, nesekmīgi, bija uzsākusi Piektā gada revolūcijas laikā. Gatavojot uzbrukumu ģenerālgubernatoram Vladimiram Suhomļinovam, jaunizceptās anarhistes paštaisītā bumba eksplodēja. Rezultātā Fanija Kaplāne gandrīz pilnībā zaudēja redzi un ilgus gadus pavadīja cietumos un katorgā. 1918. gadā viņa jau bija pievienojusies eseriem. Pēc neveiksmīgā uzbrukuma Ļeņinam Kaplāni arestēja un 3. septembrī bez tiesas nošāva. Viņas līķi turpat pie Kremļa sienas mucā sadedzināja. Steidzīgā izrēķināšanās ar Kaplāni un viņas ārkārtīgi sliktā redze daudziem līdz pat mūsdienām liek šaubīties par patieso atentāta īstenotāju.

Sarkanais terors un Vācietis

Kaut arī Ļeņins izdzīvoja atentātā, gūtais ievainojums atstāja smagas sekas uz viņa veselību. Parasti tiek uzskatīts, ka ievainojums vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem boļševiku vadoņa nāves iemesliem 1924. gadā. Atentātam bija arī tālejošas politiskas sekas. Dažas dienas pēc uzbrukuma boļševiki izsludināja Krievijā "sarkano teroru" jeb masu represijas pret potenciālajiem režīma pretiniekiem. Boļševiki pretēji eseriem atbalstīja nevis individuālo, bet gan masu teroru - nevis atsevišķu ievērojamu personu, bet gan veselu sabiedrības grupu (virsnieki, muižnieki, garīdzniecība u.c.) iznīcināšanu. Dažu mēnešu laikā pēc "sarkanā terora" izsludināšanas Krievijā tika nogalināti vairāki tūkstoši reālu un iedomātu boļševiku pretinieku.

Ziņa par Sarkanā terora sākumu Vitebskā 1918. gadā

Atentātu pret Ļeņinu boļševiki izmantoja arī, lai nostiprinātu un centralizētu savu varu un koncentrētu lielākus spēkus cīņai pret saviem ienaidniekiem Krievijas Pilsoņu kara frontēs. Dažas dienas pēc atentāta tika izveidota jauna militāri-politiska institūcija, kurai vajadzēja vadīt Padomju Krievijas bruņotos spēkus. Tā bija Republikas kara revolucionārā komiteja. Tika izveidots arī bruņoto spēku virspavēlnieka postenis, kuru uzticēja Austrumu frontes komandierim latvietim Jukumam Vācietim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt