Kas jāzina katrai mājas saimniecei. Padomi no Zelteņu kalendāra 1896. gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Saimnieču un zelteņu kalendārā 1896. gadam'' minēti padomi, kas jāzina katrai mājas saimniecei.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti par Saimnieču un zelteņu kalendāru
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Kalendārā rakstīts (saglabāta oriģinālrakstība):

 

 

  • Pret asām rokām jālieto citronu sula.

  • Tintes plankumus iz zīda, vilnainām un kokvilnainām drēbēm var izņemt ar terpentīnu.

  • Ar siltu pienu un ūdeni notīramas eļļainas drānas bez kādām pūlēm.

  • Vasku ar sāli sajaucot un ar šo maisījumu pletējamo dzelzi nosmērējot, to padara tik gludu kā stiklu.

  • Zivis daudz vieglāk nozvīņojamas, ja tās iepriekš patura kādu acumirkli karstā ūdenī.

  • Sīkstu gaļu var izvārīt mīkstu, kad ūdenim pielej drusku etiķa.

  • Lai olas baltumu drīzāk varētu saputināt, tad jāieliek naža gals sāls, jo vēsākas olas, jo ātrāki tās saputosies.

  • Pirms sīpolus tīra, pirksti jāiebāž aukstā ūdenī, pie kam noslaucīt nedrīkst. Vēlāk tie atkal aukstā ūdenī noskalojami – tad pie pirkstiem nebūs nekādas sīpolu smakas.

  • Logus un spieģeļus tīra šādi: tīru drēbi iemērc paplānā ziepju ūdenī un ar to notīra logu un spieģeļu glāzi. Pēc tam glāzi noslauka sausu.

  • Tiklab gaļu kā augus ūdenī mazgājot nav jātur ilgāki, cik vien nepieciešami vajadzīgs priekš viņu nomazgāšanas. Daža laba saimniece jau zin iz pašas piedzīvojumiem, ka sparģeļi, salāti un citi zaudē no sava smalkuma un garšas, ja iepriekš sagatavošanas top pārāk ilgi turēti ūdenī.

Saimnieču un zelteņu kalendārs 1896. gadam
Saimnieču un zelteņu kalendārs 1896. gadam

Kalendārs ilgdzīvotājs

''Saimnieču un zelteņu kalendārs'' izdots Rīgā, "Dienas Lapas" izdevniecībā no 1892. gada līdz 1913. gadam. Kalendārs ilgdzīvotājs – 22 gadus priecējis savas lasītājas un lasītājus. Kalendāram laika gaitā mainījušies izdevēji: iesākumā "Dienas Lapa", vēlāk Pēteris Bisnieks un nobeigumā kalendārs drukāts Ernsta Plātesa drukātavas apgādā.

Bez vispārīgās daļas, kas parasti ir visos kalendāros, plaša literārā sadaļa. Proza, dzeja – gan oriģināldarbi, gan tulkojumi. Ievērojamu vietu aizņēma ne tikai padomi dažādiem dzīves gadījumiem, bet arī raksti par notikumiem pasaulē.

Īpaši izcelti sieviešu sasniegumi un nopelni ārvalstīs.

Vairāk par izdevējiem 

  • Bisnieks Pēteris (arī Pēteris Bisenieks, dzimis 1853. gada 20. jūlijā Jaunskujenes pagasta "Pikņēnos", miris 1911. gada 27. jūnijā Rīgā) – sabiedrisks darbinieks, grāmatu iespiedējs, apgādātājs un tirgotājs, liecina LNB datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam".

Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, 1868.–1870. gadā mācījies Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā, to nepabeidzis. Strādājis par skolotāju Skujenē, Kosā, Ogrē. 1882. gadā pārcēlies uz Rīgu. 1883. gadā viens no Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases dibinātājiem, bijis tās direktors. Apbedīts Skujenes kapos.

1888.–1889. gadā kopā ar T. Šneideru, 1889. –1897. gadā kopā G. Eilenbergu (Pūcīšu Ģedertu) piederējusi spiestuve Rīgā, Pauluči ielā 15. 1892. gadā tajā strādājuši  49 darbinieki. 1897. gadā kļuvis par vienīgo spiestuves īpašnieku, spiestuve atradusies viņa namā L. Smilšu ielā 18. Tipogrāfijā bijušas divas ātrspiedes, viena rokas spiede un viena Bostonspiede. 1898. gadā spiestuve pārgājusi A. Plātesa īpašumā. Bisnieks iespiedis ap 120 latviešu grāmatu.

1886.–1899. gadā bija laikraksta "Dienas Lapa" izdevējs (1886. –1899. gadā kopā ar Ā. Butulu; 1891.–1894. gadā kopā ar G. Eilenbergu), 1888. –1898. gadā kopā ar līdzīpašniekiem arī iespiedējs, ar pārtraukumiem bijis arī redaktors. 1907. –1911. gadā laikraksta "Rīgas Apskats" līdzizdevējs.

  • Plātess Ernsts Arnolds (dzimis 1821. gada 1.(13.) augustā Jelgavā, miris 1887. gada 5.(17.) augustā Rīgā) – tipogrāfs, izdevējs un grāmatu tirgotājs.

No 1836. gada māceklis Stefenhāgenu firmā Jelgavā, 1848. -1851. gadā turpinājis apgūt amatu Pēterburgā. No 1851. gada L. Hartunga spiestuves Rīgā līdzīpašnieks. 1858. gadā izveidoja patstāvīgu firmu. 1864. gadā ierīkoja grāmatveikalu Daugavmalas tirgū, 1866. gadā pārcēla tipogrāfiju no Mārstaļu ielas 20 uz jaunuzcelto namu Pēterbaznīcas ielā 1. Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.

 

Izdevis un iespiedis vairākus simtus universālas tematikas grāmatu latviešu un vācu valodās: daiļliteratūru, mācību grāmatas, zinātisko literatūru, reliģisko literatūru, notis, kalendārus, kā arī periodiskos izdevumus (tai skaitā laikrakstu "Mājas Viesis", 1859.-1887.).

  • Plātess Arnolds (dzimis 1852. gada 2. jūnijā Rīgā, miris 1915. gada 15. (28.) martā Rīgā) – tipogrāfs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks.

Dzimis tipogrāfijas īpašnieka ģimenē. 1867.-1869. gadā mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, 1870. -1873. gadā studējis tieslietas Tērbatas universitātē, 1873. -1874. gadā tautsaimniecību un filozofiju Leipcigas, bet 1874. gadā politiskās zinātnes Heidelbergas universitātē. 1874 ieguvis filozofijas doktora grādu. 1876. -1887. gadā dzīvojis Tērbatā un citur. Pēc viņa nāves firma pastāv Rīgā līdz 1939. gadam (kopš 1933. gada kā a/s). Plātess bijis Rīgas pilsētas domnieks.

Pēc tēva nāves 1887. gadā kļuva par E. Plātesa firmas īpašnieku. Izdevis un iespiedis vairākus simtus universālas tematikas grāmatu latviešu un vācu valodās: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktisko literatūru, reliģisko literatūru, notis, kalendārus (t.sk. "Saimnieču un zelteņu kalendārs" 1899.-1913. gadā (pirms tam "Dienas Lapas" un P. Bisnieka apgādā), "Baltischer historisch-geographischer Kalender" 1907. -1913. gadā). Izdeva arī periodiskos izdevumus (t.sk. laikrakstu "Mājas Viesis", 1887.-1910. gadā).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti