Dienas ziņas

Pavasara palu šovs «Lido zivis Kuldīgā»

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Apzina Kārsavas novada vēsturisko mantojumu

Kārsavas novadā ekspedīcijā apzina Bozovas ciema vēsturisko mantojumu

Apzināt un saglabāt sava novada unikālus vēstures objektus – ar šādu mērķi Kārsavas novadā trešo reizi tiek rīkota ekspedīciju uz nozīmīgākiem novada objektiem. Šogad ceļš vedis uz Bozovas ciemu.

Kārsavas novada Bozovas ciemā pie bijušās skolas ēkas pulcējās vietējie iedzīvotāji, pašvaldības pārstāvji, vēstures cienītāji un pētnieki, lai piedalītos pasākumā "Misija Bozova". Akcija rīkota ar mērķi apzināties materiālo un nemateriālo Bozovas ciema vērtību un nozīmi novada kultūrvēsturiska mantojuma kontekstā. Tās iniciators un organizētājs Juris Vorkalis norāda, ka teritorijas un ēku sakopšana ir pirmais solis ceļā uz lielo mērķi – saglabāt šo unikālo vietu nākamajām paaudzēm.

"Sakārtot līdz tādam līmenim, ar kuru mēs varam arī lepoties, iekšā izveidojot vai nu kādu muzeju, vai kādas citas vēstures liecības, tādu Bozovas centru, kas asociētos ar Bozovu, kur varētu pēc 100 gadiem ieiet un redzēt, kāda bija Bozova," stāstīja Vorkalis.

Bozovas ciems atrodas vien četrus kilometrus no Krievijas robežas, un pašlaik tas ir vienīgais labi saglabājies dzelzceļa ciema apbūves piemērs Latvijā.

1860. gadā šeit sāka ekspluatēt pirmo dzelzceļa līniju Latvijas teritorijā, kā arī uzbūvēja stacijas ēku un lokomotīvju depo. Pašlaik savu pētījumu par Bozovu veic arī Oksfordas universitātes pasniedzēja, antropoloģe Dace Dzenovska.

"Tā ir bijusi diezgan nozīmīgs mezgls, daļa no Krievijas impērijas, pēc tam brīvvalsts, Padomju Savienības [teritorijā]. Bozova bija krustceles, bet diezgan svarīgas. 

(Ielas garumā. Kārsava - Bozova -Malnava)

 

Interesanti, ka ar šo virzību uz Eiropu, tā kā pārorientēšanos no austrumiem uz rietumiem, Bozova no tāda svarīga transporta un kustības punkta ir kļuvusi par pamatīgu nomali," sprieda Dzenovska.

Par to, ka kādreiz ciemā kūsājusi dzīvība, liecina vien atrastās kādreizējiem ciema iedzīvotājiem piederošās lietas, tostarp poļu un latgaliešu valodās izdotas lūgšanu grāmatas, 19. gadsimta fotogrāfijas, vērtīgas grāmatas, kas nu ir kļuvušas par vēsturiskām liecībām.

"Mums tas viss ir jāapzina, jāsaprot, vai tas domē uzglabāsies, kāds speciālists tās aprakstīs, un tās [liecības] nākotnē ies Kārsavas ekspozīcijā. Dome arī domā to darīt. Mēs tos paralēli izmantosim arī savos pētījumos," sacīja domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone.

Tuvākajā nākotnē Kārsavas pašvaldība plāno ar "Latvijas dzelzceļu" pārrunāt jautājumu par iespēju izmantot dzelzceļa stacijas ēku tūrisma vajadzībām, kā arī iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Bozovas ciema vēsturiskajai apbūvei.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti