Dienas ziņas

Eiropā bažas par koronvīrusa ietekmi uz ekonomiku

Dienas ziņas

Nesaskaņas par Varakļānu novada nākotni

Kā izvērtēt vēstures mantojumu?

Kārlis Ulmanis šodien. Muzejā spriež, kā izvērtēt neviennozīmīgu vēstures mantojumu

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” sākta jaunas ekspozīcijas izveide. Lai saprastu, kā izvērtēt vēstures mantojumu un kā parādīt Latvijas vēsturē nozīmīgo, bet neviennozīmīgo personību, ir veikts pētījums. 13. februārī diskusijā tika meklētas atbildes.

Zemgales lauku sēta ''Pikšas'', kas jau kopš 19. gadsimta ir saistīta ar Ulmaņa dzimtu, tika daļēji nojaukta 1980. gada meliorācijas darbos. Atmodas laikā sākās atjaunošanas darbi, bet 1993. gadā ar Zemkopības ministrijas pavēli ''Pikšas'' kļuva par Kārļa Ulmaņa memoriālo muzeju.

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vadītāja Ilga Ķipsne stāsta:

“Deviņdesmitajos gados, kad tika veidots muzejs, nevienam nebija šaubu vai, pareizāk sakot, lielākajam vairumam nebija šaubu, ka Ulmanis ir pelnījis to, ka viņam ir savs muzejs, ka viņu ciena un godā, un ceļ varbūt pat elku kārtā.”

Divdesmit pirmajā gadsimtā ir mainījusies gan izpratne par vēsturiskajiem procesiem, gan arī muzeja apmeklētāji, tāpēc iecerēts izveidot jaunu ekspozīciju, un tiek meklēts veids kā Latvijas vēsturē nozīmīgo, bet tomēr ne viennozīmīgi vērtēto personību parādīt.

“Mēs sapratām, ka nav tikai melns un balts, ka tā taisnība ir kaut kur pa vidu, un tāpēc mēs saņēmām dūšu un runājam gan par 1919., gan 1940. gadu,” skaidro Ilga Ķipsne.

Lai gan nenoliedzami tā saucamajos Ulmaņlaikos attīstījās lauki un lauksaimniecība, Kārļa Ulmaņa atrašanās prezidenta amatā nav tik viennozīmīgi vērtējama.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis uzsver:

“Pirmkārt es ņemu vērā konstitucionālo tiesību ekspertus, kuri tomēr ir atzinuši, ka Kārlis Ulmanis nevar tikt pieskaitīts pie leģitīmiem Latvijas prezidentiem.

Tas ir de iure, bet de facto, kas arī ir vēsturē vērā ņemams notikums – tad de facto tomēr no 1936.-1940. gadam viņš bija Latvijas prezidents un piedevām vēl starptautiski atzīts.”

Kaspars Zellis, kurš pagājušajā gadā veica pētījumu par Kārli Ulmani un viņa laiku, uzskata, ka jaunajai ekspozīcijai būtu jāparāda personības loma notiekošajos procesos, bet izvērtēšana jāatstāj apmeklētāju ziņā. ''Pikšas'' gan nav vienīgais muzejs, kuram jādomā kā mūsdienīgā gaisotnē un izpratnē parādīt atstāto mantojumu, tāpēc 13. februārī notika diskusija, kurā piedalījās gan vēsturnieki, gan jaunieši, gan literāti.

Rakstniece Inese Zandere rakstniece stāsta: “Ja runa ir par muzejiem un vēsturiskām personībām, tad nav tik svarīgi novērtēt, vai kāds būtu ceļams vai gremdējams, bet vienkārši dot iespēju cilvēkiem uzzināt, lai varētu analizēt, lai nebūtu jābalsta savs priekšstats par vēsturi uz leģendām, bet, lai to varētu balstīt uz faktiem un argumentiem.”

''Pikšās'' jaunā ekspozīcija, kuru ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu iecerēts izveidot trīs līdz piecu gadu laikā, galvenokārt tikšot vērsta uz jauniešu auditoriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti