Karavīru tuvinieki atklāj stāstus par Latvijas cīnītājiem visdažādākajos karos

Lai atzīmētu Latvijas armijas simtgadi, kas būs šogad 10. jūlijā, Kara muzejs jau pērn atklāja albumu, kurā ikviens varēja atstāt ziņas par savas dzimtas karavīriem. Vairāk nekā gada laikā ļaudis atstājuši aptuveni 100 ierakstus par savas ģimenes karavīriem visdažādākajos karos.

Atstātie ieraksti ir stāsti par latviešiem, kas dienējuši Krievijas impērijas armijā, strēlniekos, Latvijas armijā, latviešu leģionā, Padomju armijā un citu valstu armijās.

Ar daļu no šiem stāstiem Latvijas Radio iepazīstina vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs. Turklāt caur vienas personas stāstu brīžiem ir iespējams rekonstruēt arī vēstures ainu vai pastāstīt kādu interesantu faktu par latviešu karavīru ceļiem karos. 

“Protams, tas mums ir tāds pamudinājums paskatīties uz latviešu karavīriem ne tikai šajā kontekstā – uz 1919. gadu, kad dibinājās Latvijas armija, bet paskatīties arī uz tiem latviešiem, kas dienējuši pirms tam vai pēc tam un ne tikai Latvijas armijā, bet visās citās. Un varbūt uzzināt kaut ko jaunu, jo arī šodien mēs runāsim par tiem cilvēkiem, kas pēc daudziem gadiem šajos stāstos uznirst kā pērles,” skaidro Mitenbergs.

Tuvinieki šajā muzeja albumā ne tikai veikuši nelielus ierakstus par karavīriem, bet atstājuši viņu fotogrāfijas, kā arī attēlus no notikuma vietām. Ir fotogrāfija ar karavīru ierakumos, ir vairāki portretu attēli ar karavīriem pirms dienesta, kā arī ģimenes fotogrāfijas. Tāpat daudzviet var izpētīt karavīru formastērpus, un par tiem arī ir īpaši stāsti vairākās rubrikās.

Savukārt reizēm tuvinieki pievienojuši kaut kādus citus dokumentus, kas kalpo kā laika mašīna, lai sajustu kādu notikumu atmosfēru. Piemēram, telegramma karavīram par aizliegumu pamest kolhozu Krievijā vai raksts kādā 30. gadu laikrakstā par avarējušu vācu izlūku lidmašīnu Liepājā, kur apkalpē bijis arī latviešu karavīrs.

Latvijas Radio atspoguļotie stāsti nav izteikti par militāro darbību, bet centieni no tuvinieku atstātajiem faktiem un fotogrāfijām iezīmēt karavīra portretu. Daži stāsti ir traģiski, kad dzīve apraujas ātri un nošķirtībā, bet ir arī tādi, kas liek just līdzi stāsta varonim un ļauj atviegloti uzelpot, uzzinot, ka karavīrs ir pārnācis mājās.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti