Jānis Dimze dzimis Ķoņu pagastā 1898. gadā. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā un 1917. gadā tika iebalsots īpašā vienībā, kas tālāk devās uz Pēterburgu un kura ir pazīstama ar nosaukumu "Smoļnija rota". Vienība Krievijā, Pēterburgā jeb tolaik jau Ļeņingradā, apsargāja Tautas komisāru padomi un Viskrievijas Centrālo izpildkomiteju. Šīs rotas veidoja, no latviešu strēlnieku bataljoniem atlasot 40 cilvēkus.
Juku laikos, 1917. - 1918. gadā, Jānis dezertēja no armijas un dzīvoja savās lauku mājās. Latvijas armijā Dimze iestājās 1919. gada 26. februārī, dienēja Valmieras kājnieku pulkā un piedalījās kaujā Ziemeļvidzemē. Savukārt 1919. gada 19. martā pie Rezakas muižas, kad ienaidnieks no abiem spārniem ielenca latviešu karavīru vienības, Dimze brīvprātīgi palika pozīcijās un ar labi mērķētu uguni nošāva ap 30 lieliniekus. Par to viņš saņēma Lačplēša kara ordeni.
No Latvijas armijas Jānis tika atvaļināts 1921. gadā un vēlāk dzīvoja Ķoņu pagastā Naukšēnu novadā.
Viena no meitu atstātajām fotogrādijām datējama ar Pirmā pasaules kara laiku. Tas ir salona foto ar jaunu puisi no laukiem strēlnieku formas tērpā, blakus plauktiņam ar hortenziju puķu podu. Pie krūtīm karavīram vēl nav redzama latviešu strēlnieka nozīmīte, tātad viņš tikko ir uzsācis dienesta gaitas Latvijas armijā.
Otrajā foto redzams puisis ar kara rūdījumu Latvijas armijas formas tērpā, pie krūtīm ir Lāčplēša ordenis un uz kabatas ir ložmetējnieka uzšuve. Ja attēlus salīdzina, tad vienā redzams bikls puisis ar bērnišķīgu seju, bet otrā viņam ir tāds šķelmīgs acu skatiens. Fotogrāfijām ir trīs gadu starpība, tomēr sejas izteiksmes izmaiņas ir krietni saskatāmas.
Savukārt 1944. gadā Jānis tika iesaukts Sarkanajā armijā darba dienestā, kas pat varēja būt kādi saimnieciski darbi, jo tobrīd trūka darbaspēka.
Jānis strādāja lauksaimniecības darbus un nodzīvoja līdz pat 80 gadu vecumam. Apbrīnojami, ka šim Latvijas armijas karavīram izdevās izbēgt no padomju represijām. Te, iespējams, lomu nospēlēja apstāklis, ka viņš 40. gados īsu brīdi ir bijis Sarkanās armijas darba dienestā. Juku laikos varbūt nevarēja uzreiz izsekot viņa biogrāfiju, jo papīros, iespējams, bija apliecība, ka viņš ir bijis Sarkanās armijas karavīrs, bet represīvie orgāni vienkārši palaida garām faktu, ka viņš ir nošāvis 30 lieliniekus. Par to viņu noteikti izsūtītu un nošautu represiju laikā, taču karavīram izdevās nodzīvot ilgu mūžu.
Jānis Dimze miris 1984. gadā un apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.
Ziņas sniedza meitas Baiba Timaka un Mudīte Grimma.
