Augusts Ozoliņš dzimis 1889. gadā Cesvainē. Viņš dienēja 10. Krievijas armijā 3. Sibīrijas korpusā un bijis ložmetējnieks. Kara laikā tika apbalvots ar trīs Jura krustiem par varonību kaujā Polijas teritorijā.
Fotogrāfijā redzams, ka karavīram uz cepures uzliktas brilles un tādas valkāja tikai tie, kas brauca ar motocikliem Pirmā pasaules kara laikā. Tas liek secināt, ka Ozoliņš nav bijis tikai ložmetējnieks, bet tā ir bijusi kāda ziņu nodošanas komanda, kas pildīja sakarnieku vai izlūku funkcijas un vienība bija piesaistīta ložmetējnieku vadam.
Šādas brilles neviens parasts karavīrs nevarēja dabūt, jo tolaik tā bija luksus lieta. Ozoliņa nonākšana 10. Krievijas armijā ir ļoti tipisks stāsts Latvijai, jo 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Latvijas teritoriju skarā mobilizācija, un kara dienestā varēja iesaukt puišos no 18 gadu vecuma. Iesaucamos ieskaitīja Krievijas kopējā armijā. Latvijas teritorija tolaik skaitījās viena no industriāli visattīstītākajām. Te bija daudz rūpnīcu un bija ārkārtīgi viegli aizdoties uz vienu no fabrikām un pateikt – dodiet mums pusi vīriešu kaujas vecumā. Latvijas teritorija bija gana maza, un ceļu infrastruktūra bija laba, it sevišķi no Cesvaines puses bija ļoti vienkārši tos puišus savākt un nosūtīt karot.
Šis gan ir veiksmes stāsts, jo Augusts Ozoliņš ir palicis dzīvs un pēc tam atgriezās mājās. Taču daudziem latviešu kareivjiem šis stāsts beidzās ļoti traģiski. To atceras arī paaudze, kas vēl piemin laiku pēc Otrā pasaules kara, kad varēja visapkārt redzēt tos, kas cenšas sākt sevī un apkārt jaunu dzīvi, bet bija arī tie, kas vienkārši nogrima, jo kara rētas un redzētais vairs nedeva spēku dzīvot.
Augusts Ozoliņš apglabāts Ķekavas pagasta Katlakalna kapos.
Ziņas sniedza Sanita Kokina.
