Īpašās pārraides

Ģimene no Jaunmārupes

Īpašās pārraides

No Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Aleksandrs Rāceņa līdz šim nepublicētām atmiņām II

Strēlnieku dziesmas

Karavīru dziesmas deva spēku un iedvesmoja cīņās

Lāčplēša dienas vakarā Daugavas krastmalā ik pa brīdim var dzirdēt, ka kaut kur skan arī dziesmas. Gan tās, kuras strēlnieki aizvadītā gadsimta sākumā dziedāja frontē, gan arī tās, kas mums saistās ar atmodu un brīvību. Dziesmas karavīri sacerēja paši, un tās deva spēku grūtā brīdī un iedvesmoja cīņās. 

Vīru kopas “Vilki” dalībnieki dzirdējuši, kā strēlnieku dziesmas dzied vēl paši strēlnieki. Gados vecie un slimie vīri tad iztaisnojuši muguras, un to sejas pārņēmis lepns mirdzums. Daudzas dziesmas viņiem izdevies saglabāt un gandrīz autentiskas nodot tālāk.

Dziesmas karavīri sacerēja paši. Bija dziesmas, kuras dziedāja, sildoties ierakumos pie ugunskuriem un frontes līnijās, bet bija arī tādas, kuras dziedāja speciāli izveidoti dubultkvarteti un kori. Katram bataljonam pat bija savs kapelmeistars.   

“Div' dūjiņas gaisā skrēja” un “Daugav's abas malas” - šīs patriotiskās dziesmas zināmas daudziem un bieži skandētas dažādos sarīkojumos gan aizvadītā gadsimta sākumā, gan arī šodien, tomēr paši karavīri daudz biežāk dungoja drastiskas un sarkastiskas melodijas, kuras dzirdot varēja pat svilt ausis.             

Vīru kopas “Vilki” dalībnieki nav mācījušies mūzikas akadēmijā, viņi cenšas dziesmas dziedāt patiesi, kā paši saka “neuzprišinot”. Pa vidu var iezagties arī kāda nepareiza nots – tas viss piederot pie lietas. Svarīgi ir vārdi un pats dziedāšanas gars!   

Okupācijas laikā par strēlnieku dziesmu dziedāšanu lika cietumā. To piedzīvojuši arī kopas “Vilki” dalībnieki. Tagad viņi daudz uzstājas skolās, lai patriotisko vēsti nodotu jaunākajai paaudzei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt