Muzeja pārstāvji uzsver, ka viņiem svarīgas ir liecības par ikvienu karavīru, sākot ar strēlniekiem un beidzot ar mūsdienu armijas karavīriem. Kaut arī šādas ziņas jau intensīvi vāktas, karavīru apzināšana jāturpina, jo kopumā informācija ir nepilnīga - par daudziem zināms vien dzimšanas un miršanas gads.
“Mums bija svarīgi uz Latvijas armijas simtgadi, kas tūlīt sāksies pēc valsts svētkiem, arī lūgt sniegt ziņas par tiem cilvēkiem, kas ir karojuši vispār. (..) Ne tikai aprobežoties ar dzimšanas un miršanas gadiem, bet pievienot arī aprakstu par šo cilvēku, lai būtu arī viņa raksturīpašības vai kāds komisks atgadījums, vai kāds tieši traģisks notikums, kas ar šo cilvēku saistās, lai mēs pēc tam varētu uzburt ne tikai ekspozīcijās to noskaņu par karu, bet arī par to cilvēcisko notikumu,” skaidroja muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
Cilvēki aicināti pievienot arī fotogrāfijas. Veikt ierakstus un dalīties ar karavīru stāstiem albumā varēs līdz nākamā gada nogalei. Muzeja pārstāvji cer, ka gada laikā izdosies savākt ziņas par vismaz 5000 karavīriem.
Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem Latvijas muzejiem. Tas dibināts 1916. gadā kā latviešu strēlnieku muzejs. Muzejam ir ļoti svarīgi vākt un apkopot informāciju par latviešiem, kas dienējuši Krievijas impērijas armijā, strēlniekos, Latvijas armijā, latviešu leģionā, Padomju armijā un citu valstu armijās. Ik gadu muzejā vēršas ap 1000 cilvēku, kuri meklē savus radiniekus vai informāciju par savas dzimtas locekļiem, tādēļ šāda akcija būs lielisks informācijas avots, lai nākotnē palīdzētu muzeja apmeklētājiem.
