Vairāk nekā 100 pirmās neatkarīgās Latvijas armijas virsnieku šogad svinētu apaļas jubilejas. Piemēram, pirmajam armijas komandieri Oskaram Kalpakam aprit 135 gadi.
Lai visus jubilārus pieminētu, Kara muzejs virsniekus simboliski sasēdinājis pie balta galda ar baltajiem traukiem. Jubilāru klātesamības sajūtai katram virsniekam izveidots šķīvis. Tajos var redzēt viņu dienesta pakāpi un būtiskākos dzīves notikumus.
“Izlēmām viņus apvienot un sapulcināt 4.maijā vienkopus, jo tie ideāli, par ko viņi cīnījās, ļoti sakrīt ar šī laika 4.maija ideāliem par neatkarīgu Latviju,” skaidro muzeja izglītības nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs. Viņš norāda, ka šajās virsnieku biogrāfijās var iziet cauri visai Latvijas vēsturei.
Uz galda ir arī trauki, kas reiz dāvināti pulkvežiem un ģenerāļiem, Lāčplēša ordeņa kavalieriem. Suvenīri, armijas vienību šķīvji. Servīzes, kas rotātas ar pulku atpazīstamības zīmēm.
“Te mēs vārējam izlikt tikai nelielu daļu muzejam dāvinātajiem virsnieku un karavīru traukiem, lai rastos priekšstats, ka ir vesela galda kultūra bijusi 20. -30. gados. Virsnieki ir mācējuši svinēt svētkus,” piebilst Mitenbergs.
Balts galdauts bija vienmēr, kad svinēti lieli valsts svētki un valsts prezidents aicinājis armijas un flotes virsniekus uz rautu. Arī tad, kad rīkoti latviešu strēlnieku biedrību un karavīru apvienību saieti.
Kādi ēdieni pasniegti šajos trauktos, par to var spriest, piemēram, no ēdienkartes. Sapieru pulka virsnieki 1939.gadā baudījuši lasi, teļa kotletes, augļu kompotu ar putukrējumu, putojošu vīnu un liķieri.
“Divi ēdieni – mēs redzam, ka divi šķīvji uzlikti. Kādi saldie ēdieni. No dzērieniem noteikti bija bairītis. Nekādu cepešu, kas ļoti atšķirtos no ikdienas. Šīs viesības bija faktiski atmiņu dēļ, kas viņus visus saistīja pagātnē, lai satiktos, atcerētos. Tās viesības jau rīkoja par savu naudu – sameta līdzekļus. Un cik bija līdzekļu, tik lepnas arī bija. Kā mēs redzam, nekāds pārbagāts galds jau nav,” stāsta Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.
Muzejā saka – tagad, kad veidojas baltā galdauta tradīcija un ģimenes pulcējas ap svētku galdiem, vajadzētu atjaunot vēl vienu tradīciju – dziedāšanu. Arī virsnieki un karavīri, kas sapulcējās ap galdu, dziedāja.
