Panorāma

Sabiedrisko mediju likums top asās diskusijās

Panorāma

"Top Latvijas Likteņdārzs" plkst. 21.30 LTV 1

Kara muzejā atklāta izstāde "Uzdrošināšanās"

Kara muzejā atklāta Trešajai Atmodai veltīta izstāde «Uzdrošināšanās»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Viņi pirmie uzdrošinājās mest izaicinājumu padomju okupācijas režīmam un sākt atklātu nevardarbīgu pretošanos, lai panāktu Latvijas neatkarību. Pirms 30 gadiem 14. jūnijā cilvēktiesību grupa “Helsinki – 86“  sarīkoja akciju, kas ievadīja Latvijas vēsturē nozīmīgu laika nogriezni, ko pazīstam kā Trešo Atmodu. 

Disidentu Jāni Rožkalnu padomju vara nosauca par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku un 1983-jā gadā piesprieda 8ņus gadus stingrā režīma cietumā Permā, cerot, ka tas salauzīs pretpadomju  aktīvista garu. No čekas cietuma viņu izlaida pēc četriem gadiem. Pēc tam, kad ASV un PSRS prezidentu tikšanās laikā runāts par cilvēktiesību un politieslodzīto stāvokli Padomju Savienībā

Rožkalns 1:48 Reigans iesniedza 25 ieslodzīto sarakstus, kurus ASV pieprasa atbrīvot, es biju starp tiem un viens no pirmajiem 1987. gada  februārī tiku atpakaļ.

Jānis Rožkalns bija viens no cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki - 86”, kuru izveidoja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, lai atklāti protestētu pret Latvijas okupāciju.

"Pirmajiem grupas dalībniekiem valsts ir piešķīrusi ordeni. Vēlākā dzīve un liktenis ir dažādi virzījies. Pēc tam nekādu lomu politiskajā dzīvē nespēlēja, bet tā pirmā uzdrošināšanas ir ļoti svarīga. Jo tad, kad drīkst tad jau ir daudzi runātāji, bet tad, kad vajag uzdrošināties, tad tik daudzu nemaz nav," stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Maurītis.

Fotogrāfijās, datētās ar 1987.gada 14.jūniju redzama Eva Biteniece un Rolands Silaraups. Helsinkieši nolika ziedus Staļina režīma deportāciju upuriem. Tolaik tas bija kaut kas neiedomājams. Par to varēja nonākt cietumā. Padomju režīma kritiķus uzmanīja drošības komiteja un milicija. Todien Rīgas izpildkomiteja pieminekļa apkārtnē rīkoja riteņbraukšanas svētkus.

"Bet mēs nebijām padomājuši, kā mēs līdz tam Brīvības piemineklim, Bastejkalnam tiksim. Jau tur, kur Elizabetes iela, tad Kirova iela, stāvēja milicijas posteņi, un karavīri. Es piebraucu, atvedu logu. Un viņi prasa: kuda jeģite? Es saku uz Bastajkalnu, uz Brivības pieminekli, bet man blakus sēž Eva ar puķēm, un tie miliči nodomāja, ka mēs braucam apsveikt riteņbraukšanas svētku uzvarētājus," atceras Jānis Rožkalns, bijušais kustības “Helsinki - 86” dalībnieks.

"Šie divi ir čekisti un vēl citi arī te ir. Helsinku grupa nometās uz ceļiem  un tad mums bija izdarīts. Lentes “Brīvību Latvijai,” tās bija aptītas ap puķēm, bet šis plakāts, kuru taisīja Māra Ludviga sieva  Silvija, viņš bija saritināts un zem apmetņa, un tad kad nonāca tur priekšā, tad viņa iedeva otru galu Rolandam, atritināja," rāda Rožkalns.

Aicinājumu piedalīties akcijā aktīvisti izplatīja slepus. To slepus nogādāja arī Minhenē, kur  darbojās radio “Brīvā Eiropa, Brīvībā” latviešu redakcija, kuru cilvēki slepus klausījās Latvijā. Todien pie pieminekļa sapulcējās 5 tūkstoši cilvēku. Todien milicija nevienu neaizturēja, bet daudziem darba vietās bija nepatikšanas.

"Bija liela interese no rietumu politiķiem. Un žurnālistiem... jo viņiem bija jautājums ļoti liels, kas tā Gorbačova perestroika ir . Vai tas ir teātris vai nopietna pārkārtošanas, un šo notikumu  viņi pieņēma kā lakmusa papīrīti-  jā vai nē," stāsta Rožkalns. 

"Pirmo Helsinku grupas tiešais nopelns ir tas, ka viņi aizrāva sev līdzi plašas tautas masas. Cīņai par trešo atmodu," stāsta vēsturnieks Maurītis.

"Ar pārliecību varam teikt, ka 14.jūnijā sākās nacionālā revolūcija, kas turpinājās līdz valsts neatkarības pilnībai atjaunošanai," norāda Maurītis. 

Izstāde stāsta arī par 1987.gada 23. augustu, kad Helsinku grupa protestēja pret Molotova - Rībentropa paktu. Čekisti bija tam gatavojās, un lai neļautu cilvēkiem pulcēties, pie piemekļa bija  novietoti autobusi. Milicija aizturēja 190mit aktīvistus.

"Tik ātri necerēts, ka tas mērkis, latviešu tautas brīvība paspīdēs tik ļoti ātri. Es redzēju, ka tur lielākai daļai asaras acīs un tas bija neaprakstāms emocionāls pārdzīvojums. Vienlaikus kopā ar bailēm, jo mēs tad nezināmjām, kas tur būs. Tas viss radīja iekšēju milzīgu pārdzīvojumu," stāsta Rožkalns. 

Drosmi un uzdrīkstēšanos pierāda arī citi kadri. 1988. gada jūnijā Helsinku grupas Rīgas nodaļa gāja cauri visai Rīgai, pirmo reizi iznesot sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. Karoga nesējam Konstantīnam Pupuram, tāpat kā daudziem citiem disidentiem, arī Jānim Rožkalnam par pretpadomju propagandu atņēma PSRS pilsonību un izraidīja no valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti