Biedrības pārstāvis uzsvēra, ka pilskalns līdz šim ir izpētīts nelielā apmērā: “Pilskalnā izpētīti nedaudz vairāk kā 1000 kvadrātmetri, apmetnes teritorijā – pāri simtam. Apmetnes kopējā teritorija ir trīs hektāri, pilskalnam – vairāki tūkstoši kvadrātmetru.
Šis ir viens no iespaidīgākajiem Latvijas pilskalniem,” uzsvēra Kalniņš.
Pilskalns ar priekšpili un pie tā esošā ap 3 ha plašā senpilsēta atrodas Daugavas labajā krastā aptuveni puskilometru no Skrīveru Zemkopības institūta. Pilskalns izveidots stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas stāvajā krastā.
“Pilskalns atrodas labi pieejamā vietā – Rīgas–Daugavpils šosejas malā netālu no Skrīveriem, apmēram 300–400 metrus no šosejas,” par pilskalna atrašanās vietu teica arheologs.
Pirmie arheoloģiskie izrakumi Aizkraukles pilskalnā notikuši jau 1889. gadā A.Buhholca vadībā. 1924. gadā pilskalnu uzmērīja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, bet 1939. gadā senpilsētas teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas vietā arheoloģiskos izrakumus vadīja Pēteris Stepiņš. Neliela apjoma arheoloģisko izpēti senpilsētā un tās teritorijā ierīkotajā viduslaiku baznīcas kapsētā 1960. gadā veica arī Vladislavs Urtāns, bet no 1971. līdz 1976. gadam viņa vadībā pilskalnā, senpilsētā un tās teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas kapsētā notika liela mēroga izrakumi. Šajos izrakumos aktīvi piedalījās un pamata darbaspēks bija Rīgas Pionieru pils (tagadējā Rīgas skolēnu pils) Arheoloģijas pulciņa dalībnieki, no kuriem daļa šobrīd ir arī Latvijas Arheologu biedrības biedri.
Līdzšinējie pētījumi Aizkraukles senvietu kompleksā ir ļāvuši secināt, ka šeit apdzīvotība aizsākusies jau 1. g. t. pr. Kr., bet vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumā tas ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu un lielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa.
