Kalpaka muzejs šogad atzīmēs 80. jubileju

Latvijas Kara muzeja filiāles Oskara Kalpaka piemiņas vieta un muzejs "Airītes" šogad atzīmēs savu 80. pastāvēšanas gadadienu. Latvijā to sāka veidot jau agrāk, bet pašu muzeju atklāja 1936. gada 6. septembrī. Pašlaik "Airītēs" apskatāma plaša un retrospektīva izstāde, kas rāda muzeja vēsturi no pagājušā gadsimta 20.gadiem līdz pat mūsdienām.

Pulkveža Kalpaka piemiņas vieta un muzejs „Airītes” piedzīvojis dažādus laikus, kas tagad uzskatāmi redzami fotogrāfijās un aprakstos jaunajā ekspozīcijā. Tā izvietota muzeja otrajā stāvā. Ekspozīcija aizsākas ar 1922. gadu, kad tiek uzstādīts pirmais piemineklis Oskaram Kalpakam.

„Muzeja ēkas celtniecība bija nepieciešamība, jo piemiņas vieta bija jāpieskata, jāsakopj, jāsagaida armijas un valsts vadītāji. Kā redzam fotogrāfijās – ieradies Kārlis Ulmanis. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pulkveža Kalpaka savienībai bija nostāja, ka šajā vietā jāatrodas kādam, kurš varētu pastāstīt par šo vietu un vēlams cilvēks, kurš pats bija iesaistīts neatkarības karā. 1935. -1936. gada laikā šeit uzcēla muzeju, saimniecību, kur dzīvoja tāds Jūlijs Vegers un šeit saimniekoja. Te bija divu zirgu saimniecība ar saimniecības ēku, kūti, klēti, pirti – kā tajā laikā viss pienācās pie jaunsaimniecības,” stāsta muzeja vadītājs Roberts Sipenieks.

Muzejs darbojās vēl PSRS laikā, taču 1950. gadā piemiņas ansambli iznīcināja, muzejā iekārtoja dzīvokļus un pasta nodaļu. Sākoties Atmodai, piemiņas vietu atkal atjaunoja, savukārt 2007. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks un nopostīja otro stāvu. Muzeju atjaunoja 2013. gadā, izveidojot jaunu un mūsdienīgu ekspozīciju, kas atspoguļo Oskara Kalpaka personību un Latvijas atbrīvošana cīņas. Muzeja vadītājs atklāj, ka pašlaik notiek aktīvs darbs, lai piesaistītu interesentus arī muzeja apkārtnei, tāpēc gaidāmi arī jaunievedumi nākotnē.

„Mēs esam pieķērušies idejai, kā tas bija plānots celtniecības periodā. Sakopsim parku un veidosim takas, kur būs vieta apskates objektiem. Mēs radīsim tādus apstākļus, lai cilvēki te var iebraukt arī laikā, kad muzejs ir slēgts - jo muzejs strādā tikai no pulksten 10 līdz 17, - piestāt pastaigāt, papētīt. Šajā projektā daudz dara Inta Švaža. Ir jau iesākts veidot spēka taku karavīru piemiņai. Tās ir ozolkoka plāksnes ar dzeju par karu. Šogad vasarā taku papildinās skulptūras, kas taps Kuldīgas koka amatnieku plenērā, tā būs karavīru tēma. Domājam arī papildināt spēka taku ar pārbaudījumu elementiem,” turpina Roberts Sipenieks.

Visu šo jubilejas gadu muzejā būs apskatāma retrospektīvā jubilejas izstāde par muzeja un piemiņas vietas vēsturi. 6. martā gaidāms piemiņas pasākums, bet 6. septembrī būs muzeja jubilejas kulminācijas diena, kad notiks karavīru dziesmu konkurss, kurā būs aicināti piedalīties dalībnieki no visas Kurzemes.

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti