Viņa norādīja, ka Limbažu pusē dzīvo atvaļināts pulkvedis Pēteris Ziemelis, kurš mūždien kaut ko rosina. Piemēram, pirms dažiem gadiem pēc viņa iniciatīvas pie ēkas Limbažu centrālajā laukumā, kas nes Baumaņu Kārļa vārdu, uzstādīja piemiņas plāksni Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam Dāvidam Sīmansonam. Pulkvedis bija atradis informāciju, ka šim cilvēkam ir saistība ar Limbažiem, un viņš rosināja tur iedzīvināt viņa piemiņu.
Tagad Ziemelis ir iesaistījies Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļā un aizrāvies ar 1919. gada Cēsu kauju pētīšanu. Viņš ir secinājis, ka pārāk maza vērība atvēlēta sadursmēm ar Dzelzs divīziju Limbažu pievārtē. Viņaprāt, to nozīme ir nepelnīti aizmirsta, jo visus neatkarības gadus, runājot par šīm kaujām, tiek pieminētas Cēsis. Kaujās pie Limbažiem Dzelzs divīzija piedzīvoja pirmo sakāvi. Ja nebūtu šīs uzvaras, pēc Ziemeļa domām, grūti pateikt, kā notikumi būtu attīstījušies.
Limbažu virzienu sargāja Limbažu komandantūras un igauņu 9. pulka karavīri. Ziemelis uzskata, ka mums šodien ir jāparāda gods šiem cīnītājiem, izveidojot piemiņas vietu. Viņš rosināja uzstādīt piemiņas zīmi ar kritušo uzvārdiem un noteikt 20. jūniju par Limbažu kauju piemiņas dienu. Tieši šajā datumā pie "Paldažu" un "Bullēnu" mājām Limbažu pagastā notika nozīmīgi un turpmāko kauju gaitu ietekmējoši notikumi.
Par Ziemeļa iniciatīvu limbažnieku domas dalās. Izskan arī viedokļi, ka Limbažos un Limbažu novadā jau ir vietas, kur pieminēt kritušos brīvības cīnītājus un visus var pieminēt 22.jūnijā, Varoņu dienā. Limbažu novada dome gan konceptuāli atbalstīja Ziemeļa ieceri un izveidoja darba grupu.
Šobrīd ir apsekotas iespējamās vietas, kur uzstādīt piemiņas zīmi brīvības cīnītājiem. Darba grupas vadītāja, Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Zariņa uzskata, ka piemiņas vietas varētu atklāt kauju apaļajā jubilejā, atzīmējot to simtgadi. Līdz tam jāturpina šo notikumu izpēte un sabiedrības iepazīstināšana ar tiem.
