Kādi koki stādāmi pie lauku mājām. Padomi no 1919. gada kalendāra

Līdztekus daudziem seniem kalendāriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē atrodams arī "Dārzkopju un biškopju kalendārs", kas iznāca trīs gadus un kur tostarp atrodami padomi, kādi koki stādāmi lauku sētās, no kurām daudzas cieta Pirmajā pasaules karā. 

Fragments no kalendāra 1919. gadam

Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti par Dārzkopju un biškopju kalendāruLatvijas Radio Ziņu dienests
    Latvijas Radio un LNB rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" ielūkojās "Dārzkopju un biškopju kalendārā 1919. gadam". Tajā par koku stādīšanu teikts: "Kā no dažādiem  prāviem kokiem pie mūsu mājām spriežams, tad kopš seniem gadiem mūsu lauksaimnieki ir bijuši koku cienītāji un stādīšanas darbu arī pietiekoši piepratuši.

     

    Turklāt ar atzinību minams, ka gadus desmit atpakaļ šai lietā arī mūsu jaunai paaudzei tika sniegti koku stādīšanas paņēmieni, sarīkojot pie skolām koku stādāmos svētkus, kur skolēni un arī pieaugušie praktikā dabūja vajadzīgos mājienus un sajūsmībā pie darba ķērās klāt dziedādami: 

    Nu tik klāt pie darba knaši

    Kokiem vietas ierādīt!

    Steigsimies it visi braši

    Kociņus šeit iestādīt!

    Sevišķi tagad, kur pēc lielā kara mūsu dzimtenē bez augļu dārzu postījumiem nopostīti arī daudz koki un kociņi parkos, alejās, sētmalēs, mūsu pienākums aicināt aicina uz tādu izpostītu vietu apstādīšanu ar kokiem "Lai vēlāk viņu dzestrā ēnā tiek atspirdzināšana šim un tam"."

    "Bet mums pie mājām nevajag tikai vien koku, kas būtu uzlūkošanai un sniegtu patīkamu paēnu un aizsardzību, bet, jo vairāk vajadzīgi arī tādi koki, kas "labi pēc ēšanas", proti, kas dod pārtiku un peļņu.

    Tādēļ pie mūsu lauku mājām stādāmi un kopjami augļu dārzi, ka pat sīkākās saimniecības īpašnieks tiklab attiecībā uz augļu dārzu, kā uz puķu dārziņu var līksmi iesaukties: "Man dārziņš pie mājas, Tur labprāt es eju, Tur lecu un deju, Tur piekūst man kājas!"

    Vispārīgi pie kociņu iestādīšanas kā galvenais aizrādījums minams, ka jārūpējas, lai kociņš netiktu iestādīts par dziļu, nedz par seklu, tāpēc jāņem paraugs no dabā augoša koka."

    Dārzkopju un biškopju kalendārs 1918. gadam

    Kalendārs iznācis tikai trīs gadus 

    Kalendārs dārzkopjiem un biškopjiem Kārļa Paucīša apgādībā Limbažos iznāca tikai trīs gadus – no 1917. līdz 1919. gadam, un tā sastādītājs bija Dāvis Brūkšis. Līdz ar Brūkša nāvi kalendārs vairāk netika izdots.

    Kā jau visos, arī šajā ietilpināts gan vecā, gan jaunā stila kalendārs ar vārdadienām, dienu garumu, Eiropas valstu un valdnieku uzskaitījumu, svētku dienām, mēru un svaru tabulām, kas svarīgas jebkuram lauksaimniekam, pasta tarifiem un, protams, tirgu sarakstiem, norāda LNB speciālisti.

    Kalendāra priekšvārdā sastādītājs rakstījis: "Zīmējoties uz "Dārzkopju un biškopju kalendāru" rakstiem, pieminu, ka tie izredzēti vairāk populārā nekā grūtāk izprotamā zinātniskā apmērā.

    Šogad kalendāra saturs paplašināts ar arodnieciski beletristisko rakstu nodaļu, darbu kalendārs jeb aprādījums paplašināts un sakārtots nevis pēc mēnešiem, bet pēc gada laikiem (pavasaris, vasara, rudens, ziema). Tas viss darīts ar nolūku, lai jo vairāk iztaptu dārzniecības un dravniecības cienītājām un cienītājiem".

    Kas bija sastādītājs un izdevējs 

    • Brūkšis Dāvis (dzimis 1865. gadā Smiltenes pagastā, miris 1918. gadā) bija pagastskolas skolotājs, dravnieks.

    1887. gadā sāka palīgskolotāja gaitas Rubenes draudzes skolā skolotāja Ozoliņa vadībā, bet nesaskaņas ar Ozoliņu lika amatu atstāt. 1889. gadā Brūkšis ievēlēts Cēsu pils pagasta skolā par skolotāju. No 1889. gada viņš pievērsās dravniecībai, kas vēlāk kļūst par viņa amatu. Laikā no 1887. līdz 1889. gadam viņš bija mājskolotājs Rauzas muižas dzirnavnieka Killera bērniem. Pametot skolotāja darbu vājās dzirdes dēļ, Brūkšis nodevās tikai bitenieka darbam. Ne tikai praktiskai darbībai dravā, bet arī rakstīdams noderīgas grāmatas par biškopību un pedagoģiju, liecina LNB datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam".

    • Paucītis Kārlis (dzimis 1866. gadā, miris 1919. gadā Valmierā) bija grāmatu tirgotājs un iespiedējs.

    Dzimis zemnieku ģimenē, dzīvojis Limbažos. "Limbažu Ziņu" (1908-1909) un "Vienības Vēstneša" (1909-1914) izdevējs un redaktors. Lielinieku nošauts.

    1901. gadā atvēra spiestuvi un grāmatu tirgotavu Cēsu ielā, vēlāk Rēveles ielā 5 un Tirgus laukumā. 1903.-1918. gadā iespiedis daudz pasūtinātu sīkdarbu (statūtu, pārskatu), dažas pirmmācības grāmatas, reliģiskas brošūras, savus izdevumus, kopskaitā vairāk nekā 80 darbu latviešu valodā.

    No 1904. gada līdz 1914. gadam apgādājis vairāk nekā 50 grāmatu - reliģiskas brošūras, pāris pirmmācības grāmatas, provinces literātu darbus, jaunatnes literatūru (sērija "Bērnu atpūtas brīžiem" 1904-1913, pieci laidieni), vēlāk gan "Ģimenes kalendāru” (1916-1919), gan "Dārzkopju un biškopju kalendāru". 1913.-1914. firmas nosaukums "K. Paucītis un Ko". Uzņēmums pastāvēja līdz 1944. gadam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti