Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Mākslīgo intelektu medicīnā izmanto arī diagnožu noteikšanai

Zināmais nezināmajā

Pētnieks: Prusaki nav pazuduši, tikai novērojami retāk

19. gadsimta nospiedumi: tā nozīme Latvijas valstiskuma veidošanās procesā

Kādēļ kapos savulaik lika metāla kroņus?

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā uzplauka neparasta kapu tradīcija – metāla kroņi un kroņu vannas kā piemiņas zīme. Šādu rotājumu izvēlējās turīgi ļaudis, iecienīti šie kroņi bija arī, pateicoties to ilgmūžībai, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, dabas pētnieks un tūrisma speciālists Andris Grīnbergs.

“Skaidrs, ka tas labāk saglabājas. Tas ir tāds vidus variants starp lielu pieminekli un vainagiem, kas stāv pāris mēnešus, un tad tie ir sažuvuši un ārā metami,” sacīja Grīnbergs.

Metāla kroņus izmantoja īpaši ziemās, kad nebija pieejamas dabas veltes, kā arī tas bija statusa jautājums, jo piemiņas zīmes pārsvarā izvēlējās turīgi ļaudis.

Viens no 53 metāla kroņiem Jaunraunas kapličā, 2020. gads

Šādu tradīciju piekopa ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Igaunijā, Vācijā un atsevišķos gadījumos citviet. Metāla kroņu tradīcija Latvijā un Igaunijā bija īpaši izteikta luterāņu konfesijas pārstāvjiem.

Vēsturnieks atklāja, ka šādus metāla kroņus izgatavoja Talsos, Sabilē, Liepājā un Rīgā un tad no darbnīcām veda uz citām Latvijas vietām.

Kroņos bija attēloti gan tradicionāli augi kā, piemēram, ozollapas, lauru lapas, rožu lapas, gan retāk sastopamas sugas. Ziedu kompozīcijas pārsvarā veidoja no metāla, retāk – keramikas. Dažreiz ozolzīles virpoja no koka.

“Skuju faktiski nav, jo tās ir grūti atveidot. Skuju vietā ir mazākas un lielākas papardītes, ir palmu zari, akanta lapas, kas ir tāds specifisks augs. Mēs sākumā nevarējām saprast, kas tas ir īsti. Vīnogulāji, upenes,” atklāja dabas pētnieks. Kroņus pārsvarā veidoja no vienkārša skārda, ko pēc tam krāsoja dažādās krāsās.

Visbiežāk bērēs kroni novietoja pie kapa, atstutējot uz speciālas kājiņas vai statīva. Metālam laika gaitā sarūsējot, to lika uz krusta vai metāla sētiņas. Atsevišķos gadījumos kroņiem nebija kājiņas, tad tos uzlika uz kapa vai piestiprināja pie pieminekļa, krusta vai koka.

Metāla kroņu vannas Dārtes kapos, 2017. gads,

Kroņu vannas labāk saglabājās, jo metāla vainags bija iestrādāts iekšā vannā, tāpēc to mazāk ietekmēja laikapstākļi. Daļa metālu kroņu, iespējams, tika iznīcināti pagājušā gadsimta 90. gados, kad cilvēki aktīvi vāca metālu.  No koka virpotās ozolzīles sagrauza žurkas.

Dobeles Novadpētniecības muzejā apskatāms unikāls metāla kroņu skapītis. Jaunraunā atrodas lielākais šīs tradīcijas objektu kopums Baltijā – 53 metāla kroņi.

“Šobrīd es varu pateikt, ka pa visu Latviju mums ir zināmas 365 vienības. Tātad tie ir gan atsevišķie kroņi, gan kroņu vanniņas,”

norādīja vēsturnieks, taču izpēte turpinās.

Metāla kroņu skapītis ar kroņiem pie Tērvetes novada Velēnu kapsētiņas, 2020. gads,

Lai šīs tradīcijas liecības saglabātos arī nākamajām paaudzēm, Andris Grīnbergs aicināja piederīgajiem šādus kroņus neizmest, bet nodot novadpētniecības muzejam. Tāpat viņš lūdza atsaukties cilvēkus, kuriem varētu būt pieejama kāda sena fotogrāfija vai informācija par metāla kroņu atradnēm. Par to lūgums rakstīt uz e-pasta adresi [email protected]

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt