Ekstremālas aukstuma epizodes
Pirms apmēram 450 miljoniem gadu globālā temperatūra bija 14,5 grādi. Apledojums bija samērā neilgu laiku, taču klimatiskie apstākļi bija bargi. Šajā periodā notika pat divas izmiršanas, taču tās nebija cieši saistītas ar klimata pārmaiņām. Pirmkārt, apledojumam veidojoties Dienvidu puslodē, lielas teritorijas klāja biezi ledāji un okeāna ūdens izgulsnējās uz kontinenta.
“Rezultātā pasaules okeāna līmenis ļoti strauji samazinājies un tie organismi, kas, piemēram, pie gultnes piestiprinās, vienkārši nespēja aizmukt un atrast patvērumu,” norādīja profesors.
Vēlāk, klimatam uzlabojoties, okeāni bija ļoti slikti ventilēti un piegultnes ūdeņi saturēja ļoti maz skābekļa.
Karbona un perma periodu robežā pirms apmēram 300 miljoniem gadu situācija atkārtojās un temperatūra nokrita līdz 13 grādiem. Šajā periodā masveida izmiršana nav novērota.
Trešā reize Zemes vēsturē, kad gaisa temperatūra ekstremāli nokritās, saistīta ar ļoti liela asteroīda ietriekšanos Zemē pirms 66 miljoniem gadu. Tā rezultātā izmira dinozauri, lielie jūras rāpuļi, zīdītāji, putni, arī augi.
“Aprēķini rāda, ka, pateicoties triecienam, uz ļoti īsu laiku, lielākais 10 gadiem, temperatūra nokritās līdz rekordzemai – globāli 11,8 grādi,” sacīja Lukševičs, piebilstot, ka izmiršana bija saistīta ar triecienu, asteroīds izveidoja bedri ar 100 kilometru lielu diametru.
Tā kā atmosfērā tika izmests daudz putekļu, tvana un sēra savienojumu, iestājās kodolziema, jo Saules stari nespēja sasniegt Zemes virsmu.
Bargākais klimats Zemes vēsturē piedzīvots pirms aptuveni 20 tūkstošiem gadu. “Mūsu pašu sugas Homo sapiens pārstāvji tad jau bija vienīgā cilvēku suga uz Zemes, bet spēja pielāgoties un eksistēt, neskatoties uz to, ka minimālā globālā temperatūra bija apmēram 12,4 grādi,” stāstīja profesors, turpinot, ka arī šajā periodā novērojamas pazīmes, kas liecina par izmiršanu.
Tam iemesls bija nevis klimata pavēsināšanās, bet dzīvnieku nespēja ātri pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, mamutiem spalvas, klimatam kļūstot vēsākam, atauga garākas, bet, strauji paliekot siltākam, ne visas sugas spēja tam veiksmīgi pielāgoties.
Ekstremālas karstuma epizodes
Pirms 540 miljoniem gadu globālā temperatūra pārsniedza 25 grādus, kas bija iemesls, kāpēc sauszeme netika apdzīvota.
Devona beigu posmā, pirms apmēram 370 miljoniem gadu, vidējā temperatūra uz Zemes bija 25,8 grādi, vietām jūrā un okeānā ūdens temperatūra sasniedza pat 40 grādus.
“Šādu klimatu dēvē par salnas klimatu un, kaut arī šis ir bijis īss posms, ap 10 miljoniem gadu, bija pietiekami daudz dzīvo organismu, kas nespēja pielāgoties, un notika izmiršana,” sacīja Lukševičs.
55 miljonus gadu pēc apledojuma starp karbona un perma periodiem iestājās karstākais laiks Zemes vēsturē – 27,9 grādi. Ar šo periodu saistīta dramatiskākā izmiršana pēdējo 500 miljonu gadu laikā.
Ceturtā epizode bija ļoti īslaicīga – pirms apmēram 55 miljoniem gadu, paleocēna beigās, globālie grādi pakāpās līdz 25,5, bet šajā periodā ievērojama izmiršana nenotika, kas, iespējams, saistīts ar to, ka kontinentu vienmērīgais izvietojums nodrošināja klimata izlīdzināšanos.
