Līgo pagasts vēsturiski veidojies jau 17. gadsimtā, iespējams no Līgo muižas, kas atradusies netālu no pagasta centra, un par tā nosaukuma izcelsmi prot stāstīt Līgo pagasta vecākā iedzīvotāja Guna Eglīte.
Jau iebraucot Līgo pagastā uz pilsētas robežas zīmes var ieraudzīt uzkarinātu ozollapu vainagu, iedzīvotāji kopj teritoriju, iekārto ugunskura vietu un gatavojas vasaras saulgriežu atzīmēšanai.
Līgo pagasta nosaukums veidojies jau pirms vairākiem gadu simtiem. Vecākā Līgo pagasta iedzīvotāja, bijusī skolotāja Guna Eglīte zināja stāstīt, ka savā laikā, tas ir, 17.gadsimtā, no Stukmaņu muižas, kas ir Kokneses novadā, bija izbēguši dzimtļaudis.
“Savākuši savas ģimenes ar mantām gar Daugavu, tad uz Aivieksti, tad uz Liedi, un no Liedes viņi ir atnākuši te apmēram,” stāstīja Eglīte.
Līgo pagasta teritorijā 17.gadsimta beigās sākotnēji apmetušās divas ģimenes – Eglīši un Grāvīši. Iekopti lauki, saceltas mājas, līdz paplašinājusies barona zeme un teritorija nonākusi viņa pārvaldībā.
“Negribēja to Stukmaņu vārdu paturēt un tad izdomāja, ka nosauksies par Līgo. Nu, pēc tādiem pētījumiem iznāk, ka mans paps tad bijis autors šim vārdam,” atklāja bijusī skolotāja.
Savukārt Līgo kā pagasts izveidojies pēc Otrā pasaules kara, teritorijai atdaloties no Jaungulbenes pagasta. Šodien Līgo pagastā iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību, ir arī divi kokapstrādes cehi un, protams, atbilstoši pagasta nosaukumam, šeit ar latviskām tradīcijām tiek atzīmēta arī Līgo un Jāņu diena.
Līgo pagastā, tāpat kā citviet Latvijā un pat pasaulē, 23.jūnija vakarā tiek atzīmēti vieni no latviskākajiem gadskārtu svētkiem. Dziesmas, dejas, tradicionālie ēdieni, latviešu tradīciju izzināšana un viss, kas piederas Līgo dienai un Jāņu naktij.
