Kā uzbūvēt valsti: Latvijas Universitātes dibināšana 

Latvijas augstskola dibināta 1919. gada 28. septembrī, un tapšanas process bija ļoti garš, Latvijas Radio stāsta Latvijas Universitātes (LU) muzeja vēstures kolekcijas krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.

Kā uzbūvēt valsti: Rūdolfs Rubenis par Latvijas Universitātes dibināšanuSintija Ambote

    Latvijas Universitātes tapšana ilga līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, jo tajā laikā noritēja Neatkarības karš, mainījās varas. Tādēļ tajā laikā arī universitātes darbība tiek traucēta. Īpaši tas skāra studentus, jo daudzi devās karot Studentu bataljonā.

    Kā uzbūvēt valsti?

    1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles.
    Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām, tādēļ divas nedēļas ik rītu Latvijas Radio piedāvā Sintijas Ambotes veidotu rubriku "Kā uzbūvēt valsti?", kurā dažādu iestāžu šodienas darbinieki atskatīsies to tapšanas vēsturē, skaidros, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāstīs par sevis izvēlētu vēsturisku priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu.

    Latvijas Universitāte un Latvijas Republika ir veidojušās cieši kopā.

    Universitāte ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības institūcija Latvijā, kur ir apvienotas gan tehniskās, gan eksaktās, gan humanitārās zinātnes. Jo pirms tam, kad Krievijas impērijā pastāvēja Rīgas politehnikums un pēc tam Politehniskais institūts, universitātēm bija tikai specializācijas.

    Tolaik universitātēi ir šī ēka Raiņa bulvārī 19; Kronvalda bulvārī ir ķīmiķiem un mediķiem laboratorijas, un tās ir visas ēkas, kas augstskolai pieder 1919. gadā. Principā viss bija jāsāk no nulles.

    Gribasspēks bija, un bija vajadzīga izglītota inteliģence, kas ir gatava strādāt Latvijas valsts izaugsmei. Tāpēc universitātes devīze ir “Scientiae et Patria” – “Zinātnei un tēvijai”.”

    Tolaik rektora vietas izpildītājs bija Eižens Laube, viņš bija prorektors. Bet par oficiālu rektoru var runāt tikai 1923. gadā, kad apstiprināta LU Satversme. Ernests Felsbergs bija gan LU pirmais rektors, gan Latvijas Augstskolas pagaidu rektors, kad notika pāreja no augstskolas uz universitāti.

    Vēl pirms pieņēma LU satversmi, studijas notika latviešu, vācu vai krievu valodā. Bija grūtības piesaistīt ārzemju mācību spēkus, universitātei tādu līdzekļu nebija. Jaunās augstskolas mācību spēki pamatā bija no Tērbatas un no Rīgas Politehniskā institūta, jo

    1919. gadā nebija finansiālu resursu, bija grūtības arī ar pārtikas apgādi, gan arī grūtības izmantot līdzekļus mācībām.

    Tas bija saspringts laiks – valsts vēl pilnībā nebija izveidota, robežas vēl nebija novilktas. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, dibināšanas svinību akts notika ļoti svinīgi LU Mazajā aulā.

    Pie durvīm stāvēja studentu korporāciju – “Lettonia”, “Selonia”, “Tālavija”, “Lettgallia” un “Fraternitas lettica” – goda sardze. Apmeklētāji bija Pagaidu valdības pārstāvji, kā arī mācībspēki un Latvijas armijas virsniecības pārstāvji. Tas bija svinīgs pasākums, un galvenās ieejas durvis bija grezni izpušķotas.

    Pati Mazā aula jau ir uzbūvēta 1869. gadā līdz ar ēku Politehniskā institūta vajadzībām, interjeru projektējis Eižens Laube, kas ir arhitekts pēc izglītības. Un arī vēlāk pati koka kancele tika izbūvēta pēc viņa projekta. Kancele saglabājusies oriģināla, izņemot Latvijas Republikas ģerboni, jo to PSRS laikā iznīcināja, taču 1990. gados, kad Latvija jau bija atjaunojusi savu neatkarību, koka ģerbonis virs kanceles tika atjaunots.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti