"1919. gada jūnijs – šajā laikā gan Latvijas valdībā, gan militārās aprindās visiem ir skaidrs, ka ir pienācis laiks veidot vienotu armiju. Tajā laikā jau bija skaidrs, ka armija nav iedomājama bez militārās aviācijas vienībām, un tā par Latvijas armijas aviācijas grupas komandieri tiek iecelts virsleitnants Alfrēds Valeika.
Kā uzbūvēt valsti?
1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles.
Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām, tādēļ divas nedēļas ik rītu Latvijas Radio piedāvā Sintijas Ambotes veidotu rubriku "Kā uzbūvēt valsti?", kurā dažādu iestāžu šodienas darbinieki atskatīsies to tapšanas vēsturē, skaidros, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāstīs par sevis izvēlētu vēsturisku priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu.
Lai izveidotu aviācijas vienību, ir nepieciešami divi galvenie priekšnoteikumi – vienība ir jānokomplektē ar personālsastāvu un jāapgādā ar lidaparātiem. Ar personālu lielu problēmu vairs nebija, jo tolaik no Krievijas dzimtenē bija atgriezušies daudzi karavīri, kas bija gatavi dienēt Latvijas aviācijā. Daudz sarežģītāk bija ar lidaparātu iegādi, jo tolaik Latvijas armijā nebija nevienas lidmašīnas. Bija mēģinājumi lidaparātus iegūt no Vācijas, turp devās virsleitnants Tomsons, bet pārrunas ar Vācijas pārstāvjiem nedeva rezultātus, jo Vācija nebija ieinteresēta stiprināt Latvijas nacionālo armiju. Taču virsleitnants Valeika uzzināja, ka Andrejostā Daugavā ir noenkurojusies liellaiva ar četrām lidmašīnām, kuras kņazs Līvens gatavojās nosūtīt uz Narvas fronti ģenerāļa Judeņiča rīcībā, kurš karoja pret lieliniekiem Pēterburgas frontē. Alfrēds Valeika nozīmēja karavīru grupu, kuri akurāti atbruņoja liellaivas apsardzi, nakts aizsegā to pārvilka pāri Daugavai un lidmašīnas pārvietoja uz Spilves lidlauka angāriem.
Otrajā rītā kņazs Līvens to uzzināja, bija ļoti saniknots un vērsās pie sabiedroto – Anglijas pārstāvjiem ar sūdzību un, lai incidentu lokalizētu, aviācijas virsnieks nolēma, ka divas lidmašīnas pienākas Latvijas aviācijas grupai, bet divas atgrieza kņazam. Vēlāk saņēmām lidmašīnas arī no Anglijas, un 1919. gada augustā mūsu lidotāji šīs lidmašīnas aplidoja, bet Bermontiādes laikā jau tika veikti 46 kaujas lidojumi. Bija astoņas aviācijas eskadriļas, un lidlauku tīklu veidoja Spilve, Krustpils, Daugavpils lidlauks un citi.
Jā, sākums armijai bija smags, bet cilvēki bija patriotiski noskaņoti un darīja visu, lai Latvijai būtu sava aviācija.
Mēs atrodamies Kara muzejā, un šeit redzamas lidotāju krūšu nozīmes – centrālais elements nozīmītei ir ērglis lidojumā un virs ērgļa ķēdītē ir ugunskrusts. Tolaik Hitlers vēl nebija pie varas Vācijā un ugunskrustam bija tā sākotnējā nozīme. Šodien Gaisa spēku lidotāju nozīmītē arī ir redzams ērglis, kas nes Latvijas valsts karogu, bet ķēdītē jau ir trīs zvaigznes, kas sasaucas ar trim zvaigznēm virs Brīvības pieminekļa."
