Kā Saeima vēlējusi prezidentu? Visilgākais laiks bija nepieciešams 2. un 3. Saeimai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdz šim ilgākais laiks, lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir bijis nepieciešams 2. un 3. Saeimai. Tikai pēc desmit balsojumiem trīs sēdēs 1927. gada 8. aprīlī Valsts prezidenta amatu ieguva Gustavs Zemgals, vēstīja “LV portāls”.  

Arī viņa pēctecis – Alberts Kviesis – par valsts augstāko amatpersonu tika ievēlēts līdzvērtīgi sīvā politiskā cīņā desmit balsojumos trīs sēdēs (pirmās divas notika vienā dienā - 1930. gada 8. aprīlī plkst. 10.00 un plkst. 17.00).

Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga kā jauna Valsts prezidenta amata kandidāte 1999. gadā tika izvirzīta tikai pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kuros nevienam no iepriekšējiem kandidātiem nebija izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu, bet kā pēdējais balsojumu atlasē atlikušais kandidāts Raimonds Pauls savu kandidatūru atsauca.

Trešdien, 29. maijā, Saeima balso par trim izvirzītajiem kandidātiem – Egilu Levitu, Juri Jansonu un Didzi Šmitu. Pirms sēdes Saeimas Prezidijam izskatīšanai iesniegtas kandidātu biogrāfijas un citi dokumenti.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās Valsts prezidentu vēlēs atklāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti