“Padomju periodā bija vārdotāji, dziednieki, kas darbojas šajā arodā. Viņi nebija varbūt tik atklāti, tāpēc mēs par viņiem mazāk zinām, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņu nav,” sacīja pētnieks, pastāstot, ka viena no populārākajām dziedniecēm bija Zilākalna Marta jeb Marta Rācene, kura arī pēc izglītības bija medicīnas māsa.
Informāciju par dziedniekiem galvenokārt nodeva mutiski. “Pie populārākajiem vai tālākajiem vārdotājiem brauca tad, ja slimības bija nopietnākas, sarežģītākas,” norādīja Aigars Lielbārdis.
Padomju vara strādāja pie tā, lai cilvēki nevērstos pēc palīdzības pie vārdotājiem un par tiem mazāk zinātu, norādīja Lielbārdis.
“Tāpat kā baznīcā iešana bija liegta, arī citas reliģijas izpausmes tika normētas, aizliegtas un ierobežotas. Arī bija dažādas represijas pret šiem cilvēkiem,” atklāja folkloras pētnieks. Ar vārdošanu saistīto dziedniecību sāka dēvēt par pūšļošanu, piešķirot tai negatīvu nozīmi.
“Padomju laikā vēršanās pret vārdotājiem un dziedniekiem bija diezgan skarba, ar aizliegumiem, ar kriminālkodeksā ierakstītu pantu par neatļautu dziedniecību, un ne bieži, bet reizēm nonāca līdz tiesas prāvām,” stāstīja pētnieks, piebilstot, ka visbiežāk viņu darbu ierobežoja ar mutiskiem draudiem, pamatojoties uz krimināllikuma pantiem. Bija arī daži gadījumi, kad vēršanās pret tautas medicīnas pārstāvjiem beidzās ar tiesu un reāla soda piespriešanu.
