Darbā sistemātiski apskatītas ziņas un teksti galvenokārt par Vidusjūras reģiona senajām kultūrām raksturīgo pareģošanas praksi.
"Orākuls ir persona, kura, pateicoties spējām, rituāliem vai kaut kādām darbībām, izzina Dieva vai dievu nodomus, kas tad būs nākotnē," skaidroja Segliņš.
"Ja ir ļoti augstas kvalifikācijas orākuls, tad ar noteiktu rituālu palīdzību Dieva domas, viedokli vai darbības, tās var minimizēt (nevēlamās), var labvēlību nolīgt par labu kaut kam. Orākulu loma ir izzināt Dieva nodomus un iespējami arī tos ietekmēt," viņš piebilda.
Starp šiem antīkās pasaules pareģiem plašāk zināmais – Delfu orākuls jeb pītija par tādu kļūst, pateicoties sava laika izklaides industrijas attīstībai politiskās ietekmes kāpumos un kritumos, bet ne īpašo spēju un pareģojumu ticamības dēļ.
Par pītiju katru gadu tika izvēlēta viena no tuvējās apkaimes zemniecēm. Lai kļūtu par pītīju, zemniecei bija jābūt jaunavai, vecumā ap 20 gadiem, jābūt tīrīgai un jāspēj tekoši atbildēt uz priesteru jautājumiem.
Segliņš sacīja:
"Netika meklētas nekādas gaišredzības pazīmes, jo tika uzskatīts, ka gaišredzības pazīmes šajā pītijā vai kādā citā orākulā šis cilvēks iegūst no Dieva tajā vietā [templī], nevis pirms tam."
Lai iedzīvotāji varētu uzzināt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, viņiem tie ar rakstveža palīdzību bija jāuzraksta uz plāksnēm, kas tika nodotas tālāk orākulam. Orākuls pats nezināja ne no kā jautājums nācis, ne arī kāds bijis tā mērķis.
Jautājumi bija vienkārši, uz kuriem varēja atbildēt ar "jā" vai "nē". Tie bijuši gan sadzīviski, gan arī politiski, jo orākuli sākotnēji bijuši pieejami visiem – gan vienkāršajiem iedzīvotājiem, gan valdniekiem.
"Indivīdu uzticību kā tādu mēs īstenībā nezinām, jo mums ir saglabājušās daudz plāksnes ar jautājumiem, bet mēs nezinām atbildes un nezinām, kāda bija tā realitāte pēc tam," atzina Segliņš.
Vienlaikus ir ziņas par to, ka iedzīvotāji ir vērsušies arī pret tempļiem, tos vairākas reizes, piemēram, nodedzinot, taču konkrēti iemesli nav zināmi.
Orākula tempļa apmeklēšana un atbildes saņemšana ar laiku kļuva par statusa jautājumu, jo iedzīvotāji uzskatīja to par īpašu notikumu. Vienlaikus ap tempļiem veidojas savdabīga kultūras vieta, kur notika liela tirgošanās, izklaides pasākumi, bija iespējams satikt cilvēkus no dažādām vietām.
