Jūrmala nav bijusi tikai kūrortpilsēta ar dārgām māja. Kādreiz tur atradās parasts zvejnieku ciemats, un par šo cilvēku dzīvi un darbu stāsta Jūrmalas Brīvdabas muzejs. Muzeju veidojuši paši zvejnieki, un tautā tas ieguvis nosaukumu „Zvejniecības muzejs.” To 1970.gadā priežu mežā netālu no jūras dibināja tā laika kolhozs „Uzvara” ar mērķi parādīt sabiedrībai zvejniecības attīstību tagadējā kūrortpilsētā.
Muzejā viena hektāra platībā izvietoti dažādi seni objekti. "Te ir divas dzīvojamās zvejnieku mājiņas – viena turīgam zvejniekam, otra – nabadzīgākam. Šeit ir arī tīklu būda, zivju kūre, klēts, melnā pirtiņa. Viena no tādām interesantākajām un vērtīgākajām ekspozīcijām ir striķu un virvju vīšanas darbnīca," pastāstīja Jūrmalas Brīvdabas muzeja krājuma glabātāja Vizma Zelle.
Jūlija mēnesī katru ceturtdienu tiek rīkota zivju diena, kad muzeja kūpinātavā interesentiem tiek demonstrēta nēģu un reņģu pagatavošana. Beigās, protams, ir degustācija. Bet tās nav vienīgas aktivitātes, ko piedāvā muzeja personāls. "Piesaistām dažādus amatu meistarus. Mums nāk virvju vijējs rādīt, kā vij virves. Ir tīklu lāpītāji vēl no kolhoza laikiem. Viņi rāda, kā tīklus var aust, lāpīt," piebilst Vizma Zelle.
Muzejā vietu atradis arī senais barometrs, kas veidots no egles zariņa. Pēc tā savulaik zvejnieki prognozējuši laika apstākļus. Muzejs var lepoties ar dažādu laiku laivu un enkuru kolekciju. Interesentiem iespējams klātienē aplūkot gan Latvijā būvētu zvejas kuģi, gan no Krievijas atceļojušo.
Katram kuģītim ir sava vēsture – viens no tiem barikāžu laikā pat cīnījies par Latvijas valsts neatkarību. Daugavā tolaik dežurēja kuģītis ievainoto evakuācijai gadījumā, ja visi ceļi uz Rīgas centru būtu bloķēti. Kā stāsta zinātāji, no viena krastu uz otru bija novilktas drātis, lai OMON laivas netiktu klāt un sapītos.
Ieeja muzejā ir bez maksas, un par apmeklētāju skaitu tas nevar sūdzēties. Tajā iegriežas gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi no Krievijas, Vācijas un citām valstīm.
