Jundzis: 25 gadus pēc barikādēm arvien nav skaidrs, kas bija «trešais spēks» – šāvēji Bastejkalnā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai arī kopš barikādēm 1991.gada janvārī ir pagājuši 25 gadi, tā laika pētniekiem arvien nav skaidrs, kas bija "trešā puse" – šāvēji Bastejkalnā, to intervijā Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam atzina tā laika Augstākās Padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, vēsturnieks Tālavs Jundzis.

Jautāts, vai no barikāžu laika ir kāds moments, kas palicis neizpētīts, vēsturnieks atzina: "Nav izpētīts tas varbūt pats galvenais jautājums, kuram ir tikai versijas, un dokumentus jau Krievijas arhīvos mēs nevaram dabūt un noteikti arī nav dokumenti par daudzām lietām. Jautājums ir par šo saucamo trešo spēku, kas bija Bastejkalnā.

Tad, kad sākās OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijai, kaut kādi vīri tumšos tērpos pēkšņi no Bastejkalna šauj OMON spēku, Iekšlietu ministrijas virzienā un pēc tam tikpat fiksi pazūd.

To, kas tas bija par spēku, mēs varam tikai minēt līdz šai dienai," sacīja Jundzis.

Pēc viņa sacītā, ka gan deviņdesmitajos gados, gan arī tagad nav īsti skaidrs, kas bija šie vīri tumšajos tērpos. "Visticamāk, tā bija specvienība. Tas ir jau gandrīz, var teikt, pierādāms, - "Alfa", kas tanī laikā atradās Jūrmalā, "Alfas" vienības daļa, Padomju Savienības, teiksim tā, specvienība, kas arī bija iesaistīta operācijās Maskavā un daudz kur citur," teica vēsturnieks.

Pēc viņa sacītā – gan OMON, gan arī šīs specvienības "šaudīšanās mērķis" bija izprovocēt nekārtības Latvijā. Vieni atradās pie Iekšlietu ministrijas, otri Bastejkalnā – vietās pie Vecrīgas galvenajām barikādēm.

"Es domāju, ka tā cerība un plāns bija tāds, ka no barikādēm tagad tie aizstāvji visi metīsies iekšā aizstāvēt to Iekšlietu ministriju.

Nav jau noslēpums, ka daļai vīru tur bija arī ieroči – mednieku bises un tādas lietas. Vienvārdsakot – radīt jukas, radīt šaudīšanos, lai lepni paziņotu – redziet, viņi šauj viens otru nost un tagad mēs ieviesīsim PSRS prezidenta tiešo pārvaldi un Baltijas kara apgabals visu noliks savās vietās," teica Jundzis.

Viņaprāt, versija ir – OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijai notika tādēļ, lai atjaunotu zaudēto padomju varu.

Jundzis atzina, ka tad, kad notika šaudīšanās pie Iekšlietu ministrijas, viņš kā Augstākās Padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs sazinājies ar  Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju Edmundu Johansonu. Viņš aicināts rīkoties, lai izbeigtu šaudīšanos, uz ko Johansons atbildējis, ka viņš neko nevarot izdarīt, ka tie nav viņa vīri.

Taču Johansons rosinājis piezvanīt Baltijas kara apgabala virspavēlniekam Fjodoram Kuzminam, kurš momentā nodrošināšot bruņumašīnas un armiju.

"Būs visa Rīga pilna un beigsies tā šaudīšanās," Johansona teikto atmina Jundze.

Viņš piekrita, ka droši vien tā varētu nodrošināt kārtību, bet jautājums bija - kā pēc tam padomju režīma armiju dabūs ārā no Rīga centra, līdz ar to šī doma atmesta.

Tolaik ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju Johansonu un Baltijas kara apgabala virspavēlnieku Kuzminu bija sarunas gan Ivaram Godmanim, gan Anatolijam Gorbunovam un citiem tā laika vadītājiem.

"Paldies Dievam, es domāju, ka neviens no viņiem nebija piekritis šo slazdu aicināt palielināt – [pieaicināt] Baltijas kara apgabala militāros spēkus.

Tas būtu slazds, tad mēs tiktu pie PSRS prezidenta tiešās pārvaldes, un te tā Atmoda arī uz kādu laiku beigtos," sprieda vēsturnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti