Laiks no 1918. gada 18. novembra, kad proklamēta Latvijas Republika, līdz 1919.gada 11.novembrim, kad Rīga tika atbrīvota no bermontiešiem, uzskatāms par sarežģītāko Latvijas vēsturē. Starp galvenajām bermontiādes cīņu vietām ir arī Jelgava un tās apkaime, kur mūsdienās izveidotas četrpadsmit piemiņas vietas kritušajiem. Deviņas no tām iekļautas izzinošajā orientēšanās spēlē “Brīvību meklējot”.
“Novembris latviešu tautai ir patriotisks mēnesis. Līdz ar to Jelgavas reģionālais tūrisma informācijas centrs izlēma izveidot patriotisku orientēšanās spēli, kurā ir parādītas vietas, kur iepriekšējā gadsimta pirmajā pusē notika dažādas Brīvības cīņas, kā arī vietas, kas ir bijušas svarīgas mūsu valsts izveidē,” pastāstīja Jelgavas reģionālā tūrisma centra Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa.
Spēles laikā var aplūkot pieminekļus, piemiņas zīmes un varoņu atdusas vietas. Maršruta kopējais garums ir 50 kilometri, un to esot iespējams veikt, apmēram, trīs stundās.
“Šī spēle vairāk ir domāta, lai dotos garākā pastaigā ar draugiem, ar ģimeni, atcerētos šos vīrus, kuri cīnījās par to, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī. Tāpēc mēs, dodoties šajā spēlē, iesakām paņemt līdzi arī kādu ziediņu, svecīti, lai pieminētu šos varoņus un noliktu kādā no piemiņas vietām arī savu piemiņas apliecinājumu,” piebilda Lukstiņa.
Ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentu Arvīdu “ReTV” tikās Jelgavas Meža kapos, kur apbedīti 1919.gada Brīvības cīņās 60 kritušie karavīri.
Tas ir arī viens no spēlē iekļautajiem punktiem. Ātri piereģistrējies Jelgavas reģionālā TIC mājaslapā, Arvīds saņem koordinātes un uzdevumu – saskaitīt, cik daudz kritušo karavīru piemiņas plāksnēm ir uzraksts ''nezināms''. Par katru pareizi izpildīto uzdevumu, kura atbildi arī jāpārbauda mājaslapā, dalībnieks saņem piecus punktus.
Arvīds spēli vērtēja kā intriģējošu: “Spēle ir ļoti pamācoša. Bieži vien jaunieši nezina pat īsti to Latvijas vēsturi kā cilvēki, kuri ir mazliet vecāki. Un, spēlējot šo spēli, es tiešām uzzināju jaunas lietas, kuras pavēra man plašāku loku par Latvijas vēsturi.”
Jelgava 1919. gadā piedzīvoja gan sarkano teroru, gan izrēķināšanos ar pretvāciski noskaņotajiem latviešiem. Šodien par to vēsta piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem, kuru 1932.gadā atklāja toreizējais valsts prezidents Alberts Kviesis. Ierasti Lāčplēša dienā tas ir galamērķis lāpu gājienam.Bet šoreiz, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ tas atcelts, piemineklis ir viens no patriotiskās spēles objektiem.
Arvīds pastāstīja, ka LLU studenti šeit allaž iegriežoties arī valsts svētkos, lai aizdegtu svecītes. Savukārt laikā, kad pulcēšanās ir ļoti ierobežota, attālināta spēle ļauj saglabāt patriotisko noskaņu.
“Tā, manuprāt, ir ļoti laba alternatīva. Citādāka pieeja, lai kaut ko jaunu uzzinātu, lai būtu aktīvāks dzīvesveids. Jo ir arī šajā laikā jāatrod kaut kādi veidi, ar ko nodarboties brīvajā laikā,” sacīja Arvīds.
Dalība spēlē ir bez maksas. Tajā var piedalīties gan individuāli, gan komandas no visas Latvijas. Spēle būs pieejama līdz 22.novembrim. Trīs dalībnieki, kuri būs pareizi atbildējuši uz visiem jautājumiem, iegūs TIC balvas.
