Netālu no Jelgavas centra, pie tagadējā kultūras nama “Rota”, Otrā pasaules kara laikā vācieši ierīkoja nometni karagūstekņiem, kas 1945.gadā kļuva par garā sāpju ceļa sākumu padomju varas ienaidniekiem.
“5.februāris vairāk saistās ar Jelgavu, jo čekisti izdomāja Jelgavas apriņķi iztīrīt. Ar visām ģimenēm, ar bērniem un sirmgalvjiem veda uz šo vietu,” stāsta politiski represēto apvienības “Staburadze” valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare.
Aculiecinieku šiem baisajiem notikumiem ar katru gadu kļūst aizvien mazāk. Ausmas kundze, kurai tolaik bija tikai 15 gadu un kuru apcietināja tā paša gada rudenī, ir pēdējā, kas redzējusi, kā aukstajā ziemā šurp dzīti cilvēki. “Es šeit redzēju, kā te sniegā sēdēja sievietes ar zīdaiņiem, ar maziem bērniem, veci vīri. Pa ceļus viņus dzina ar šautenēm, ar suņiem un tad viņi šeit gaidīja to brīdi, kad viņus aizsūtīs uz ešelonu,” atminas 1945.gada izsūtītā Ausma Liepniece.
1989.gadā vietā, kur tika salauzti daudzi likteņi, atklāts piemineklis, pie kura godināt represēto piemiņu jelgavnieki ik gadu pulcējas 5.februārī.
Aizvien biežāk piemiņas pasākumā piedalās arī skolu jaunieši. “Es varbūt spēju iedomāties to, bet ne līdz galam. Es pavisam noteikti nespēju iedomāties visas tās ciešanas, to visu, kam šie cilvēki gājuši cauri,” atzīst Jelgavas 4.vidusskolas audzēknis Toms.
1945.gadā no Jelgavas un apkārtnes tika deportēti 6000 mierīgo iedzīvotāju.
