Dienas ziņas

No novadu skatēm līdz «Gada izrādei»

Dienas ziņas

Rēzeknē atzīmē Andrejdienu

Jaunie vēsturnieki pierāda sevi konferencē

Jaunie vēsturnieki pierāda sevi konferencē Valmierā

Jaunajiem vēsturniekiem nereti trūkst iespēju ar savu veikumu iepazīstināt plašāku auditoriju – secinājuši Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes (LU) vēsturnieki, tāpēc rasta iespēja topošajiem vēstures pētniekiem pierādīt sevi konferencē "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Vēl viens no pasākuma mērķiem ir sekmēt paaudžu maiņu vēstures zinātnē.

Jaunie vēsturnieki prezentē pētījumus par dažādām tēmām, sākot no akmens laikmeta līdz pat 20. gadsimtam. Liene Rokpelne pētījusi kultūras iestāžu darbību Valmierā 20. gadsimta vidū.

„Nācās arī papētīt vispār jautājumus, ar ko saskārās pēckara valmierietis, jo lielākajai daļai valmieriešu tas ir zināms, ka Valmiera 1944. gada 23.septembrī, naktī uz 23. septembri tiek tiešām nopostīta ļoti smagi. Un kas tad notiek pēc tam, jo dzīve jau ir jāturpina,” stāsta vēstures maģistre Liene Rokpelne.

Konferencē jaunajiem vēsturniekiem – vēstures maģistriem, maģistrantūras un doktorantūras studentiem – ir iespēja izklāstīt pētāmās tēmas zinātniskā vidē. Dalībniekus vērtē vēsturnieki, pētnieki un arheologi no Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Vidzemes augstskolas un Latvijas Valsts vēstures arhīva.

“Tas katrā ziņā ir ļoti rosinoši un mudina jaunus cilvēkus tālāk strādāt un varbūt kaut kā palīdz izvēlēties pareizos aspektus, kas nav ievēroti viņu darbos,” norāda LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ilgvars Butulis

“Latvijas vēsturē ir ļoti daudz nepētītu lietu, un mums nemaz to vēsturnieku nav tik daudz. Tās tēmas ir pietiekami plašas un lielas, ko pētīt īstenībā būtu. Cerams, ka viņi neapstāsies, un tas ir tas svarīgākais,” uzsver LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks Edvīns Evarts.

Piedalīšanās konferencēs un zinātnisko pētījumu prezentēšana jaunajiem vēsturniekiem ir ļoti svarīga, norāda Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis. Tas attīsta ne vien uzstāšanās prasmes, bet arī veicina vēstures pētniecību.

„Ceram šos referātus publicēt elektroniskās grāmatas formātā, kas glabāsies Latvijas Universitātes datu bāzē. Es domāju, ka šis ir labs iesākums tradīcijai,” saka Alberts Rokpelnis.

Iecerēts, ka jaunie vēsturnieki līdzīgās konferencēs varēs sevi pierādīt arī citus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti