Sadaļas Sadaļas

Jaunās tehnoloģijas dod materiālu jaunatklāto pilskalnu pētīšanai

Pēdējos gados atklāti vairāk nekā 40 pilskalni. Ar aerolāzerskenēšanas tālizpētes tehnoloģiju
LIDAR zemes reljefa kartēs lielākoties tieši senvēstures entuziasti fiksē pilskalnus, kas parādās kā aizdomīgi zemes virsmas pārveidojumi un atgādina senos nocietinājumus. Lai pilskalnus fiksētu dabā un izpētītu to kultūrvēsturisko nozīmi, jaunu projektu uzsākuši Kultūras akadēmijas pētnieki.

Jaunās tehnoloģijas dod materiālu jaunatklāto pilskalnu pētīšanaiSintija Ambote

Latvijas Kultūras akadēmija pēta pēdējos gados Latvijā atklāto pilskalnu kultūrvēsturisko nozīmību. Projekta vadītājs akadēmijas profesors, arheologs Juris Urtāns stāsta, ka, pateicoties aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datu publiskai pieejamībai, kopš 2018. gada zemes reljefa kartēs uzieti vairāk nekā 40 jauni pilskalni Latgalē.

''Īpaši Latvijas austrumu pamestība – kilometriem bezceļu posmi, aizaudzis ar krūmiem, nav cilvēku, kam kaut ko pavaicāt, jo daudzi vietējie pametuši tur mājas un tās ir sagruvušas. Latgale arī agrāk bijusi bagāta ar pilskalniem. Kopumā Latvijā valsts aizsardzībā ir ap 570 pilskalnu, un aptuveni 140 pilskalni ir tieši Latgalē. Un tagad Latvijas austrumos ar aerolāzerskanēšanas materiāliem ir iespēja ieraudzīt tās vietas, kuras cilvēki ir aizmirsuši. Zinot, kādas ir pilskalnu ārējās pazīmes – mākslīgie pārveidojumi, vaļņi, grāvji, nogāzes, terases, ieejas vietas utt., var ieraudzīt kartēs aizdomīgas lietas,'' stāsta Urtāns.

Taču, tikai sēžot pie datora ekrāna, līdz galam atpazīt pilskalnu nevar, taS jāaplūko un pazīmes jāfiksē arī dabā, papildina arheologs. Jaunos pilskalnus plānots sākt apsekot pavasarī.

''Kamēr uz vietas nav pārbaudīts, īpaši droši neko pateikt nevar. Tas gala mērķis šajā projektā ir uzlikt galdā grāmatu. Mums ir sešas pilskalnu grāmatas, kuras izdotas no 1923. līdz 1997. gadam. Šajā grāmatā ir plānots salikt visus tos pilskalnus, kas nākuši klāt pēdējos gados. Vidējais pilskalnu atklāšanas temps pirms šīm tehnoloģijām bija viens jauns pilskalns trijos, četros gados, bet tagad tie cipari ir trīs gados 40 jauni pilskalni,  tā ka tur būs grāmata,'' priecājas arheologs.

Lai arī senvēstures entuziastu kartē fiksētie objekti vēl ir jāpārbauda, pēdējo gadu jaunatklājumi ļauj vēsturisko ainu pētīt plašāk un uzdot jaunus jautājumus.

''Teiksim, Mārciena. Tā ir rakstītos avotos minēta. 13. gadsimtā tur ir pilskalns, un vēl 14. gadsimta sākumā tas pastāv un ir koka pils, kuru lietuvieši nodedzina un apkauj cilvēkus. Kurā vietā bija šī pils? Ir divi vecie uzskati: ka tā vieta ir Ārones kalns pie Madonas lielceļa, un otrs uzskats, ka tas ir Mārcienas pilskalns. Un pēkšņi šajā situācijā ir nākuši klāt vēl divi jauni pilskalni nepilna kilometra attālumā. Tagad ir iespējas pētīt ar šiem jaunajiem materiāliem. Tāpat augšpus Krāslavas ir milzīgs pilskalns ar pieciem vaļņiem, katrā pusē ar grāvjiem, trijām terasēm un sānpilsētu apakšā. Kā tas ir paslīdējis garām un neieraudzīts!? Un tādi ir vairāki,'' klāsta Urtāns.

Tāpat daudzi jaunie pilskalni Latgalē fiksēti tieši attālās vietās vecticībnieku teritorijās, kas ir vēl vienā pētāma likumsakarība, saka Urtāns:

''Ja skatās Latgales vēsturi, tad ļoti attālās vietās mēdza apmesties vecticībnieki, bēgot no oficiālās varas represijām, un, sākot ar 17. gadsimtu, viņi negribēja īpaši kontaktēt ar cilvēkiem, viņi bija nost no lieliem centriem un dzīvoja nosacīti autonomu dzīvi. Un pēkšņi izrādās, ka tās ir tās teritorijas, kur ir bijuši pilskalni. Tad ir jautājums – vai viņi tos pilskalnus neatpazina, vai tur ir tradīcijas pārrāvums, ka vietējo, kas iepriekš tur dzīvojuši, tur vairs nav, jo ir izkauti karos? Un atnāk jaunie, kuriem tās tradīcijas nav?''

Paralēli arheologu darbam Kultūras akadēmijas pētnieki veikts arī kultūrsocioloģisks lauka pētījums par jaunatklāto pilskalnu nozīmi un ietekmi vietējās kopienās. Projekta laikā plānots sagatavot arī dokumentāciju jaunatklāto pilskalnu potenciālai iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt