Izstādē Berlīnē atklāj reliģijas ietekmi uz zinātni

Mūsdienu zinātnes pasaule balstās uz ebreju, kristiešu un musulmaņu mācekļiem, kas Viduslaikos tulkoja un pilnveidoja antīkos rakstus par dažādām zinātnes nozarēm. Lai gan šajos laikos dominēja reliģiski motivēti jautājumi, tie nereti deva stimulu zinātniskai pētniecībai. Par šo tēmu atklāta izstāde Berlīnē.

Izstādē aplūkojama arī grāmata, kur ir daudz krāsainu zīmējumu, un tā rakstīta ar roku 13.gadsimtā tagadējā Irākā. Tā nelīdzinās mūsdienu grāmatām par medicīnu, taču likusi tām pamatus. Daudzas no grieķu un romiešu grāmatām par zinātni tulkojuši un pilnveidojuši islāma mācekļi.

"Daudzi antīkie teksti, piemēram, Aristoteļa teksti, tika tulkoti arābu valodā un vēlāk no arābu valodas tika atkal pārtulkoti eiropiešu valodās. Un, iespējams, daudziem tas liksies pārsteidzoši, bet  arābu valodai bija liela nozīme Eiropas zinātnes vēsturē," norāda "Martin-Gropius-Bau" muzeja vadītājs Gereons Siverničs.

Arī citas tradīcijas attīstījušās no islāma pasaules. 9.gadsimtā Bagdādē dibināja “Gudrības māju”, kas kļuva par vispasaules centru zinātnisku un filozofisku tekstu tulkojumiem. Viduslaiku beigās līdzīgi institūti radās arī Eiropas klosteros un baznīcās.

"Ja raugās uz saturu, kas pirmais tika iemūžināts rakstveidā, tad reliģijas spēlēja lielu lomu. Ir skaidrs, ka cilvēku prakse sākt glabāt rakstveida pierakstus nāk no reliģijas, jo tas bija iespējams tikai ar baznīcas palīdzību," klāsta izstādes kurators Andreass Fingernagels.

Izstāde apskata vairākas zinātnes nozares, kuru pilnveidē reliģijām bijusi liela loma – medicīnu, astronomiju un astroloģiju. 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti