1400 gadu senā Bizantijas baznīca sevī glabā noslēpumu – neviens nezina, kam par godu tā būvēta un uzturēta. Taču viens ir skaidrs – šis cilvēks bijis slavens un viņam bijuši dāsni ziedotāji.
Baznīcas teritorijā atrastie gravējumi sniedz liecības par impērijas laiku, kādu šobrīd pasaulē ir ļoti maz. Pirmo reizi pēc trīs gadu ilga darba arheologi atradumu vietu atvēruši arī plašākai sabiedrībai.
Atradums stiepjas pusotra tūkstoša kvadrātmetru platumā. Līdzās bazilikas stila baznīcai tur ir arī pagalms un koridors. Šī vieta sevi glabā daudzus dārgumus. Baznīcas smalkais dizains, ar marmora grīdas mozaīkām ar ērgli, kas bija impērijas simbols, liecina par vietas nozīmīgumu un arī bagātību. Tajā laikā Jeruzaleme tiešām bija svētā zeme, jo tā apvienoja arī kristiešu pasauli.
Pētnieki uzskata, ka tā kalpojusi par plaši apmeklētu svētceļojuma vietu, līdz 9.gadsimtā musulmaņu kalifāta laikā. Pēc Austrumromas impērijas sabrukuma baznīcas ieejas tika aizbarikādētas. Viens no iegravējumiem ēkas mozaīkā liecina, ka ēka veltīta kādam slavenam moceklim, kura vārdu arheologi vēl nav spējuši noskaidrot.
