"Es nezinu, kā to nosaukt, un es nezinu, kā tā tika izveidota, taču tā ir vislielākā apmetne. Tajā ir arī monumentālās būves, iespaidīgas apbedījumu un rituālu veikšanas vietas un viss nepieciešamais. Agrīnā bronzas laikmetā mēs noteiktu runātu par šī laikmeta Ņujorku," teica arheologs Jitzaks Pazs.
Zinātnieki informē, ka ziedu laikos pilsētā dzīvoja apmēram 6 000 cilvēku, un tā sastāvēja no atsevišķiem dzīvojamo ēku un komercbūvju kvartāliem, ko aptvēra nocietinājumu mūris.
Apdzīvotās vietas kopējā platība bija apmēram 65 hektāri – tā ir divas reizes lielāka nekā citas līdz šim zināmām bronzas laikmeta apmetnes. Viena no pilsētas priekšrocībām bija divi avoti, kas to apgādāja ar dzeramo ūdeni.
Izrakumu laikā arheologi atrada arī trauku lauskas, krama darbarīku fragmentus, no bazalta izgatavotus traukus, kā arī dažādas skulptūras un mākslas priekšmetus. Daļa no tiem bija importēti no senās Ēģiptes.
