Panorāma

OECD iespējas Latvijai jāprot izmantot

Panorāma

Panorāma

Būvobjekts ar pietāti pret vēsturi

Izrāda unikālas Rīgas pils telpas – kapelu un slepenu eju

Lielākais objekts valstī, kur katrs atrastais vēstures fakts vēl vairāk palēninās rekonstrukcijas gaitu. Tā vēsturnieki un arhitekti raksturo nākamo trīs gadu apjomīgāko būvobjektu – Rīgas pils daļu, kurā atradīsies atjaunotais Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Objekta izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro. To cer pabeigt uz Latvijas simtgadi. Taču muzeja darbinieki ir pārliecināti, ka muzejs Rīgas pilī atkal vērs durvis apmeklētājiem tikai 2024.gadā. Tikmēr raidījumam "Panorāma" bija iespēja ielūkoties Rīgas pils līdz šim neredzamajā sejā – slepenajā ejā un Svētā Andreja kapelā.

Analogu Latvijā nav

Rīgas pils priekšpils daļa, kur strādās prezidents, ir atjaunota. Tagad kārta senākās daļas – kastelas – rekonstrukcijai un restaurācijai. Jau tagad zināms, ka pils pagalms un apkaimes ieliņas sedz vēl senāku Rīgu. Šo pilsētu zem zemes plāno atrakt darbu laikā. Un tieši tādi paši pārsteigumi gaidāmi pils iekštelpās.

Jau šobrīd, kad muzejs ir pārcēlies uz pagaidu telpām, izdevies atsegt vairākus interesantus vēsturiskus faktus, piemēram, kapelas kolonnas un, cerams, ka tās turpmāk redzēs arī muzeja apmeklētāji. Pēc Rīgas pils renovācijas kapela, kurai pa vidu iebūvēts vēl viens stāvs, tiks atsegta pilnībā.

"Daudzi rīdzinieki droši vien nemaz nezina, ka Rīgas pils vecajā daļā atrodas Svētā Andreja kapela, kas ir sakrāla telpa, un kapelas sakristeja atrodas apaļajā Svina tornī. Šīs divas telpas ir tā lieta, kas šobrīd nav atvērsusies rīdziniekiem," stāsta arhitekts, kastelas projekta vadītājs Reinis Liepiņš.

"Tās varētu būt ļoti skaistas telpas, iespējams, ar labu akustiku. Iespējams, ka Latvijas teritorijā tām analogu  tieši tik labi saglabājušos nebūs," piebilda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.

Slēgtā eja uz torni

Vēstures muzejs plāno atjaunotajā kapelā neizvietot ekspozīciju, atstājot sakrālo telpu koncertiem un saietiem. Tieši tāpat rekonstrukcijas laikā tiks atvērta līdz šim slēgta eja uz blakus esošo torni.

"Mēs varam redzēt arku, kas bija aizmūrēta ciet. Tā ir atvērta vaļā. Un tas, kas visiem patīk pilīs – slepenā eja (..)," stāsta VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Tieši šo vēstures artefaktu dēļ, kas jau sen zināmi vai arī atklājas pamazām, paredzētā pils restaurācija, kas ietver sevī arī izpēti, plānotajos termiņos var neiekļauties. Būvatļauju VNĪ plāno saņemt piektdien, bet 20.maijā sāksies būvnieku pieteikumu konkurss.

"Jūlijā, cerams, sāksies pirmās kārtas būvniecība. Pirmās kārtas būvniecībā notiks arī izpētes darbi. (..) Ja tiks atklāti kādi artefakti, tad tas var arī mainīt visu projektu," piebilda Blodons.

Paredzētā summa celtniecībai ir 15 miljoni eiro, kopumā objekta izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro. Muzeja direktors pieļauj – pat ja Latvijas simtgadē Rīgas pili būvnieki nodos ekspluatācijā, telpu iekšējā atjaunošana, atklājot vēsturiskos krāsojumus, turpināsies. Arī ekspozīciju nevar pārvest kā ledusskapi vai klavieres, muzeja iekārtošana prasīs gadus.

Otrā kārta varētu ilgt vēl apmēram trīs gadus. Muzejā cer, ka darbi tiks pabeigti 2024.-2025.gadā. Pagaidām Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt