Iznākusi Annes Aplbaumas grāmata «Dzelzs priekškars. Austrumeiropas pakļaušana: 1944–1956»

"Apgādā Zvaigzne ABC" iznākusi pazīstamās amerikāņu vēsturnieces, žurnālistes, Pulicera prēmijas laureātes Annes Aplbaumas grāmata “Dzelzs priekškars. Austrumeiropas pakļaušana: 1944–1956”, kurā vispusīgi analizēti sociāli politiskie, ekonomiskie un kultūras procesi pēckara Polijā, Ungārijā un Austrumvācijā. No angļu valodas grāmatu tulkojis Dainis Poziņš.

Grāmata tulkota vairākās valodās, autore par to saņēmusi gan Vestminsteres hercoga medaļu, kas Lielbritānijā ik gadus tiek piešķirta par labāko pētījumu militārajā jomā, gan prestižas ASV un Kanādas literārās prēmijas.

Tā kā A. Aplbauma brīvi pārvalda arī krievu un poļu valodu, savā darbā līdz ar jaunākajām dažādu valstu vēsturnieku publikācijām viņa plaši izmantojusi agrāk nepieejamus bijušo komunistisko valstu arhīvu materiālus un laikabiedru liecības. Grāmata ir lielisks moderna akadēmiskā pētījuma paraugs – tā balstās uz nopietnām avotu un literatūras studijām, bet vienlaikus uzrakstīta saistoši plašai auditorijai.

Autore detalizēti apraksta, kā ar teroru un draudiem Padomju Savienība uzspieda Austrumeiropai komunistiskos režīmus un kā vietējie komunisti dogmatiski imitēja padomju totalitārisma metodes. Atklāj, kā tika organizēti un darbojās slepenie drošības dienesti, kā funkcionēja komunistiskā propaganda un kāda bija režīma politika attiecībā pret pilsoniskās sabiedrības institūcijām, baznīcu, masu informācijas līdzekļiem, kultūras un mākslas darbiniekiem. Interesants un vienlaikus informatīvi piesātināts ar konkrētiem piemēriem ir stāstījums par to, kā ideoloģiskiem mērķiem tika izmantoti pēckara gados populārie starptautiskie jaunatnes un studentu festivāli.

Mākslas un literatūras cienītājiem būs interesanti lasīt autores viedokli par Bertoldu Brehtu, Andžeju Vajdu, Česlavu Milošu, Milanu Kunderu un citiem autoriem, kuru dzīvi un daiļradi ietekmēja "dzelzs priekškars".

Līdz šim mazāk zināmi fakti grāmatā ir par etniskajām tīrīšanām, kam pēckara gados tika pakļauti daudzi jo daudzi Austrumeiropas un Centrāleiropas iedzīvotāji, kā arī par agrāk noklusētajām antisemītisma izpausmēm šajās zemēs arī pēc holokausta. Tā kā pēdējā laikā arī Latvijas sabiedrībā aktualizējies kolaboracionisma un kolaborācijas diskurss, uzmanības vērts ir šīs tematikas risinājums Annes Aplbaumas grāmatā. Jau nodaļu nosaukumi – “Negribīgie kolaboranti” un “Pasīvie oponenti” – iezīmē šī temata sarežģītību. Grāmatā stāstīts arī par konkrētu cilvēku dzīvi, kuri bija nostādīti skarbas izvēles priekšā – pretoties, bēgt vai sadarboties.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti