Te!

«TE!» 10. sezona. 5. sērija

Te!

TE! 10. sezona. 5. sērija

TE! 10. sezona. 4. sērija

Islandes vikinga sāga iedvesmojusi rekonstruēt kuršu dzīvojamo sētu netālu no Aizputes

Islandes vikingu virsaiša Egila Skallagrimsona sāgas fragments par viņa gaitām Kurzemē, kā arī arheoloģiskie izrakumi iedvesmoja mūsdienu vīrus Bandavā, netālu no Aizputes, rekonstruēt tūkstoš gadus senu kuršu dzīvojamo sētu. Senos priekšmetus un to pielietojumu mēģina atdarināt, vadoties pēc vēstures avotiem, raidījumam “Te!” stāstīja viens no projekta “Bandava” realizētājiem Juris Ņečajevs.

Projektu “Bandava” realizē Juris Ņečajevs no vēstures rekonstrukcijas biedrības “Exercitus Rigensis”, Valdis Bērzvads no festivāla “Zobens un Lemess” un Uģis Pucens no Aizputes profesionālās mākslas attīstības biedrības "Serde".

“Tas, ko mēs darām, ir vēstures pētīšanas veids. Mēs pēc vēstures avotiem mēģinām atdarināt lietas, priekšmetus un to pielietojumu, “ stāsta Juris.

Jautāts, kurš ir autors šim projektam, Uģis smejot atbild, ka senā kuršu tauta: “Šādām senām ēkām pirmais ir kaut kāds avots. Šajā gadījumā par pamatu ņemta “Egila sāga”, kas apraksta 9. gs. notikumus. Viena no sadaļām vēsta, kā viņš dodas laupīt uz Kursu. Sākumā viņi atbrauc, piestāj krastā, un ir bijis noslēgts līgums par tirgošanos. Tas ir kā pamiers, bet tā laikā visi saprata – kad laiks beigsies, sāks laupīt. Viņi sadalās grupās, dodas dziļāk Kursā. Atrod kādu bagātu kuršu sētu, kur sākumā neviens nepretojas, bet, kad ar laupījumu dodas projām, kurši metas virsū, šaudami ar bultām. Beigās iedzen tādā kā aplokā, sagūsta un iesloga kādā ēkā.” 

Tas ļāvis aptuveni saprast, kādas bijušas ēkas. Tiesa, konkrētu rasējumu nav, ir tikai apraksti: “Mēs ēku veidojam pēc apraksta un arheoloģijas atradumiem, kādu Kurzemē ir salīdzinoši maz. Tālāk mēs nezinām, sākas interpretācija, kāda tā varētu būt.”

Seno kuršu mājas bija nelielas, diezgan lēzeniem jumtiem. Viss tiek veidots viena baļķa garumā, jo tolaik nebija tehnikas. Baļķa diametrs ir nedaudz vairāk par divdesmit centimetriem – tas ir baļķa lielums, ko divi vīri var izvilkt no meža bez milzīgām problēmām.

Senajā būvniecībā lietoja visu, ko var atrast blakus. Dīķa niedres izmantoja jumtam,  mālus – grīdām kā hidroizolāciju. Māja būtībā bija kā apdzīvojama mantu krātuve. Durvis nebija vis kā parastai guļbūvei, bet atradās augšā pa kāpnēm – ieeju apgrūtināja, jo pašam sava manta bija jāsargā. Aiz durvīm gulēja saimnieks – ja nāca kāds nevēlams, to ar šķēpu grūda lejā. Skursteņa nebija – tā vietā bija atvērums augšā, ko izcirta vēlāk, lai neizjauktu ēkas struktūru. Dūmu bija pilna telpa, bet tie kalpoja kā labs mājas konservējamais materiāls. Māja tika cirsta krusta pakšos, kokiem krustojoties. Baļķos iecirta gropi, kurā iesēdās otrs koks. Jumtam izmantoja visu, kas palika pāri. Pirmo kārtu veidoja no plēstajiem kokiem. Tā kā toreiz nebija naglu, tad tā nostiprināšanai pa augšu izmantoja šķērskokus un akmeņus. Pēc tam pieķīlēja un noblīvēja.

Arī projekts “Bandava” top maksimāli autentiskā veidā. Projekta realizētāji atzīst, ka lielāko iespaidu par tā laika būvniecību ir atstājusi baļķu vilkšana. Izvilkt no meža baļķi divatā ar striķiem reizēm ir mežonīgi grūti.

Dzīvās vēstures un kultūras centrs “Bandava” būs vieta, kur autentiskā vidē nodarboties ar seno amatu apgūšanu, trenēties senajā kara mākslā, rīkot izglītojošus un izklaidējošus pasākumus, festivālus un koncertus. Tas nebūs muzejs ar eksponātiem aiz stikla, bet gan dzīva, elpojoša vieta, kur vēsturei pieskarties paša rokām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt