„Bet pārliecība bija. Jo mēs sapratām – izstājoties, precīzāk – tiekot vaļā no Padomju Savienības, atjaunojot savu neatkarību, mums būs zināma drošības garantija. Mums nebija pārliecības, ka šinī reģionā būs pilnīgs miers un drošība, un agri vai vēlu mums būs jāorientējas uz partneriem, kas varēs palīdzēt,” skaidroja Bērziņš.
Īpaši pašlaik, kad situācija reģionā ir mainījusies un drošības apdraudējums ir reāls, NATO loma ir ļoti būtiska. Atceroties iestāšanās procesu NATO un ES, Bērziņš stāsta, ka integrācija NATO bija politisks lēmums, savukārt attiecībā uz ES vairāk bija pārrunas par detaļām.
Viņš arī atzina, ka pastāvēja nopietni riski - mūs varētu nepaņemt gan ES, gan NATO. „Par mums bija lielākās diskusijas, jo mēs tomēr bijām bijuši, lai gan nelikumīgi un okupēti, PSRS sastāvā, un daudziem nebija ticības, ka mēs varēsim pēc tam, iestājoties Eiropas Savienībā, būt līdzvērtīgi partneri, ne tikai [lūdzēji] ar izstieptu roku,” stāsta Bērziņš.
Dalība ES un NATO ir pierādījums arī tam, ka Latvija ir izdarījusi svarīgas reformas, lai gan arī sāpīgas un ne vienmēr veiksmīgas. „Neviens draudzības vai grūtās vēstures vārdā mūs tur neuzņemtu,” pauda bijušais politiķis. Turklāt ļoti būtiski bija pagūt to izdarīt tieši tajā laikā, jo vēlāk citas bijušās PSRS valstis to vairs nevarēja pagūt.
