Dienas ziņas

Kuldīgā 10. reizi paceļ Zilo karogu

Dienas ziņas

Pagarina iesniegšanu līdz 9. jūnijam

Igauņu jātnieki veic vēsturisko Latvijas atbrīvošanas ceļu

Igauņu jātnieki mēro vēsturisko Latvijas atbrīvošanas ceļu

Šogad aprit 100 gadi kopš atbrīvošanas cīņām, pēc kurām no lielinieku varas tika atbrīvota toreizējā Vidzemes teritorija. Uzbrukumā sarkanarmijai devās arī daudzi igauņi, pašā priekšā pārvietojās Igaunijas 1. jātnieku pulks. Pieminot šo notikumu simtgadi, 10 igauņu jātnieki devās ekspedīcijā, zirgu mugurās mērojot vēsturisko Latvijas atbrīvošanas ceļu.

Igauņu jātnieku ekspedīcija ilga nedēļu. Tā sākās 27. maijā – dienā, kad 1919. gadā triecienvienība uzsāka atbrīvošanas ceļu no Veru Igaunijā. Jātnieki mēģināja ievērot to maršrutu, kuru pirms 100 gadiem veica atbrīvošanas cīņu dalībnieki, bet maršruts bija īsāks un tika veikts ātrāk nekā toreiz.

"Pašā sākumā mums būtu jāšķērso teritorija, kas tagad ir Krievijā, tas bija sarežģīti, tāpēc mēs izlaidām to daļu. Mēs izvēlējāmies īsāku maršrutu.

Tāpat mums nav jācīnās, tāpēc mēs varējām ceļu veikt ātrāk nekā toreiz kavalērija,"

teica ekspedīcijas dalībnieks Aleksis Lotmans.

Pa ceļam jātnieki piestāja Alūksnē, Cesvainē un citās vietās, Jēkabpili sasniedzot 2. jūnijā – par četrām dienām ātrāk nekā toreiz, kad Jēkabpils tika atbrīvota no lielinieku varas. Ceļojumu organizēja grupa, kam ir gadiem ilga pieredze dažādu ekspedīciju vadīšanā. Piedalījās arī zirgaudzētāji, kuriem pieder lielākā daļa šīs ekspedīcijas zirgu.

"Distances, ko mērojām katru dienu, bija ļoti dažādas. Īsākā bija 28 kilometri dienā, garākā – 40. Zirgi ir mazliet piekusuši, jo viņi ir veikuši apmēram 250 kilometrus, bet viņi joprojām jūtas labi," klāstīja ekspedīcijas dalībniece, zirgu īpašniece Mariana Kika.

Katrā apstāšanās vietā jātnieki apmeklēja vietas, kas glabā piemiņu par atbrīvošanas cīņām.

Jēkabpilī apmeklēti Kapeles kapi, kur atrodas piemineklis, kas veltīts 4. Valmieras kājnieku pulka kritušajiem brīvības cīņās. Tāpat apmeklēta Krustpils luterāņu baznīca.

"Esam brīnišķīgi nosvinējuši valsts simtgadi, bet esam piemirsuši, ka jāgodina arī Brīvības cīņas. Prieks ir šeit sagaidīt igauņu pārstāvjus, kuri ir atnākuši pa to ceļu, pa kuru ieradās Jēkabpilī un Krustpilī Valmieras pulks brīvības cīņās 1919. gadā," sacīja biedrības "Jēkabpils mantojums" valdes locekle Renāte Lenša.

Igauņu entuziasti, rīkojot un veicot šo ekspedīciju, atgādina, cik svarīga loma Latvijas atbrīvošanā bija igauņu pārstāvjiem.

1919. gada maija beigās un jūnija sākumā triecienvienība ieņēma Alūksni, Gulbeni, Cesvaini, Madonu, Ļaudonu, Krustpili un Jēkabpili. Līdz ar Krustpils un Jēkabpils ieņemšanu noslēdzās Vidzemes atbrīvošanas operācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti