4. studija

10 pazīmes, ka Tev ir....

4. studija

Tautieši sūdzas par garām rindām pēc pases

Senču ielas skarbā vēsture

Iecere būvēt ielu pāri Rīgas Lielajiem kapiem pastāvēja arī 1936.gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Runājot par jaunās tramvaja līnijas izbūvi cauri Rīgas Lielajiem kapiem, mēdz pieminēt, ka lielais ļaunums Lielajiem kapiem jau nodarīts iepriekš – padomju laikā, izbūvējot ielu, “vietējie puikas kaulus nesa spaiņiem”. Bet izrādās, ka plāni izbūvēt ielu cauri Lielajiem kapiem pastāvēja jau 1936.gadā, vēstīja LTV raidījums “4.studija”. 

“Tā ir mūsu Rīgas pirmā kapsēta, kas ir izveidota ārpus toreizējiem pilsētas sākotnējiem vaļņiem,” raidījumam pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris

Kapsēta atklāta 1773. gadā, sekojot Katrīnas II pavēlei - ierobežot mēra izplatību, pārtraucot mirušos apbedīt baznīcās un to tuvumā.  

“Mēs varam, protams, tikai aptuveni aplēst, cik šajos gadsimtos tur varētu būt [apbedīti], tur ir noteikti apbedīti daudzi desmiti tūkstoši mirušo,” saka Asaris.

Apbedīto vidū ir arī ievērojami Latvijas dižgari - Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Andrejs Pumpurs. Diemžēl mūsdienās reti kurš no jaunās paaudzēs informēts par šo ievērojamo cilvēku atdusas vietām.

Sešdesmito gadu beigās, lai izbūvētu Senču ielu, lielie kapi tika nolīdzināti.  

“Apkārtnes cilvēki teica - kad tur būvēja ceļu, puikas ir nākuši spaiņiem lasīt kaulus, un kad ceļš bijis atklāts, avārijas ir notikušas nepārtraukti,” stāstīja "Lielo kapu draugi" aktīviste Anta Lapsiņa

“Ja mēs pieņemam, ka apbedījums ir metrs reiz pusotrs metrs, tad tur zem ielas ir vismaz ap 40 000 apbedījumu, un tur arī ir no Jēkaba draudzes masu kaps. Es nedomāju, ka visi apbedījumi ir izrakti, jo ir ekskumācija un juridiskas lietas, radinieki jāmeklē un tā tālāk. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka lielākā daļa tur arī ir apakšā vēl joprojām,” saka Anta Lapsiņa.

Izrādās, ka iecere cauri kapiem būvēt ielu bijusi vēl pirms padomju laiku atnākšanas.

“Nesen man kolēģi no mūsu pašu arhitektūras muzeja parādīja tādu vienu interesantu momentu, kas varbūt līdz šim nav izskanējis, ka jau 1936. gadā bija pilsētplānotājs Arnolds Lamze, un vienā viņa plānā, kas ir saglabājies, tur paredzēts jau toreiz aptuveni šajā Senču ielas trasējumā veidot ielu,” atklāja Asaris.

“Tā attieksme bija līdzīga apmēram kā pēckara periodā -  nu ko tad mēs tur īpaši glabāsim šādus... Pārsvarā tur tomēr baltvācu apbedījumi, un tā ir varbūt arī tā daļa, kas vairāk tika postīta,” atzina Asaris.

Viņš norādīja, ka, no mūsdienu viedokļa raugoties, lēmums būvēt ielu pāri kapu teritorijai bijis kļūdains. Tomēr pret ieceri papildināt Senču ielu ar tramvaja līniju, kultūras pieminekļu aizsargs neiebilst, ja vien tas notiks “pašreizējos ielu gabarītos, nerunājot par kaut kādu paplašināšanos tur uz vienu vai otru pusi”.

Tikmēr Lielo kapu aizstāvji, kas nežēlo savu brīvo laiku, lai kapus atbrīvotu vismaz no garās zāles un nolūzušajiem zariem, joprojām ir stingri pārliecināti, ka nevar ekonomikas attīstības vārdā darīt jebko.

“Mums zem ūdens ir Staburags, lielajiem kapiem pāri iet iela, Ir kaut kādas lietas, kurām jāsaka- rokas nost!” uzsver Lapsiņa.  

Jau ziņots, ka Rīgas domes iecerētā  jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma, un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem. Līnijas izbūve skars vienu kapliču, skaidroja dome. Pret tramvaja līnijas izbūvi ir Lielo kapu draugu kopa, kas novērojusi, ka Skanstes ielas apgabalā nedzīvo vairāk par 2000 cilvēku.

Pašreiz par kapu apsaimniekošanu atbild Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, taču gan baznīca, gan Rīgas dome ir vienisprātis, ka kapiem jāpāriet pašvaldības īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti