«Hallo, redakcija? Notikusi slepkavība!!!» Kā 1929.gadā veidoja laikrakstu «Segodņa»

1929. gada rudenī laikraksta “Segodņa” (”Сегодня”, “Šodien”, 1919-1940) jubilejas numurā  redakcija nolēma pavērt priekškaru, aiz kura slēpās progresīva preses izdevuma veidošana.

Milzīgs šaržs ar virsrakstu “”Segodņa” māja vertikālā šķērsgriezumā” skaidroja, kā tiek veidota todienu avīze. Redakcijas štata karikatūrists Civis – pazīstamais mākslinieks Sergejs Civinskis – ar personāžiem un vieglu ironiju attēloja informācijas vākšanu, teksta rediģēšanu un koriģēšanu, kā arī numura salikšanu. 





 

Tajā pašā numurā ir savdabīga fotoekskursija pa Rīgas redakciju – vestibils, birojs, redaktoru kabinets.

Jubilejas numurs noslēdzās ar lappusi, kas pilnībā bija veltīta fotoreportāžai par ziņas ceļu “no notikuma līdz cilvēkam”. Viss sākas ar zvanu uz redakciju. Satraukta (droši vien!) balss ziņo par nelaimes gadījumu. Uz notikuma vietu izbrauc satraukti (acīm redzami!) hronists un fotogrāfs. Kas notiek tālāk? Skatieties fotoreportāžu labākajās “medijpratības” tradīcijās.



Un tomēr ziņas, negadījumi, augsta līmeņa literatūra vai bulvāru romāni turpinājumos – tas viss, pēc krievu emigrantu rakstnieces Aglajas Damanskas domām, kas paustas feļetonā “Lida, attopies!”, nekādā ziņā nav salīdzināms ar privātsludinājumu lasīšanu. “Sludinājumi. Ar tiem es sāku lasīt krievu avīzes. Ātri pārskrējusi – jo tā ir pieņemts – tekstam pirmajās lappusēs, atgriežos pie pēdējām, kur starp rindiņām sīkā drukā, kas cieši spiežas cita pie citas, atrodu karstu, īstu dzīvi, kaislību mezglus, cerību pārdrošību, vilšanos rūgtumu un samierināšanos skumjo kaunu… Kā nu kuru, bet mani daudz vairāk par Makdonalda, Snoudena  un Štrēzemaņa runām satrauca lūk, šāds kliedziens – tikai vienā rindiņā, bet tas atkārtojās daudzas nedēļas: “Sergej, es vairs nespēju!” Bez paraksta.”

Daudzi “Segodņa” numuri ir brīvi pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas interneta vietnē.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti