Meitene nāca pasaulē Lietuvas mazpilsētiņā Zarasos. Auga viņa sešu bērnu ģimenē, gleznainā vietā netālu no Daugavpils – Medumos. Bija pati slaidākā – 13 gadu vecumā 1m un 92 cm. Tas nedeva miera sportiskajam māsas vīram Paisijam Kosenko, kurš viņu, nevienam nezinot, pieteica republikas gara auguma basketbolistu konkursam, ko savulaik reklamēja arī Latvijas Radio. Nenācās ilgi gaidīt, kad Medumos ieradās ciemiņi no galvaspilsētas, lai pierunātu lauku meitēnu, kas sētmalā ganīja zosu baru, doties uz Rīgu smelties basketbola gudrības.
Tā tas turpinājās vismaz reizes trīs. 1965.gada 30.augustā uz galvaspilsētu tomēr ripoja mikroautobuss Latvija, ar tajā sēdošu 13 gadīgu Latgales meitēnu, kas visu garo ceļu birdināja gaužas asaras. Nu, gluži kā pasakā! Protams, ar laimīgām beigām. Jau pēc diviem gadiem kopā ar Latvijas jaunatnes izlasi viņa izcīnīja pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē un, pastiepusies līdz 2 m un 12 cm, sāka spēlēt TTT.
TTT komandā basketboliste nospēlēja 22 gadus, 13 reizes izcīnot Eiropas kausu. Sportiste ir desmitkārtēja Eiropas čempione, trīs reizes – 1971., 1975. un 1983.gadā bijusi arī pasaules čempione. Izcilākais veikums ir divas olimpiskās zelta godalgas. Pirmā no tām, 1976.gadā, Monreālā.
Atceros svinīgo sagaidīšanu jaunuzceltajā Rīgas lidostā – liels ļaužu pūlis, 40 vīru liels kara orķestris, kas pirmo maršu pārsteidzīgi nospēlēja pasažieriem, kas ieradās no Maskavas jau pirms pusnakts, lai gan olimpiskā čempione nokāpa no trapa tikai vēlā nakts stundā. TV un kino kameras, fotoaparātu zibšņi, mūzika, intervijas, skūpsti un ziedu kalns….. Pēc tam esot saskaitījusi – 168 rozes.
Maskavas olimpiskajās spēlēs, kur biju klāt, piedalījās 13 Latvijas atlēti, uz Rīgu aizvedot 13 olimpiskās godalgas, tajā skaitā arī zeltu par pirmo vietu sieviešu basketbolā. Starp citu, PSRS izlasē sportiste aizvadījusi 18 sezonas, nepiedzīvojot nevienu zaudējumu. Kad sportisti no izlases atskaitīja, viņai pat paldies nepateica….
Taču lauru bijis gana! – 12 reizes populārākā Latvijas sportiste, kā pirmā eiropiete uzņemta pasaules basketbola Slavas zālē, kā arī FIBA Slavas zālē. Kopš 1991.gada viņa ir LOK Sociālā fonda prezidente, savu sirds siltumu dāvājot mūsu sporta senioriem.
„Ar katru gadu paplašinās fonds. Es jau sarīkojumā redzēju, kurš slims, bet tomēr vienu, divas dejas varēja uzdejot. Tas ir viņiem tāds stimuls dzīvē. Ļoti patīkami redzēt to rezultātu, kur tu pieliec pūles… Visi viņi ir ļoti mīļi man un sirsnīgi,” saka Uļjana Semjonova.
Pošoties valsts simtgadei, sveicam šodien dzimšanas dienā šo Latgales zelta meiteni Uļu Semjonovu, kas Latvijas vārdu nesusi tāltālu pasaulē un joprojām ir mūsu sporta lepnums un gods.
