#Grosvaldi1922/1912
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
02.01.1922.
Margarēta jauno 1922. gadu iesākusi, kopā ar Bimanu un Kalniņu apmeklējot Savojas restorānu un vērojot, kā citi dejo. Toties izdevies pārsteigt kapteini Bērtu ar savām zināšanām par Pikadilī.
2.1.1922
I had coffee at the Savoy last night – with Biman and Col. Kalnin – and had to watch others dancing. This morning we lunched at the Cavalry Club with General Burt – the women were hopeless, and Mrs. Burt is vastly patronising, but the lunch made up for it all. I surprised the General by displaying my knowledge of Picadilly.
07.01.1922.
Margarēta dienasgrāmatā piemin Divpadsmitās nakts* kūku, kā arī to, ka Gilberts uzdāvinājis grāmatu plauktu. Diemžēl atgriezušās veselība problēmas.
7.1.1922
Marie asked me to dinner, but had expected me the day after – so so the dinner was borrowed from the little nurses. Last night we cut the Twelfth Night cake there. Gilbert presented me with a book-case. I have been wretchedly ill after my injection, following the blood analysis – Lady G. brought me brandy.
*Agrīno kristiešu tradīcijā pirms Ziemassvētkiem bija 40 dienu Adventes gavēnis. Tas tika pārtraukts Ziemassvētku dienā, un svētki iesākās ar mielastu. Svinības turpinājās vēl divpadsmit dienas, beidzoties “Divpadsmitajā naktī” – 6. janvāra vakarā, kas pazīstams arī kā Epifānijas diena. Šajos svētkos liela nozīme bija ēdienam. Viduslaikos bija ierasts, ka Epifānijas vai Divpadsmitās nakts svētkos tika cepta svētku maize, kas bieži vien saturēja augļus un garšvielas.
12.01.1922.
Laikraksts “Latvis” un vēl vairāki ziņo, ka Francijas Ārlietu ministrija oficiāli uzaicinājusi Latvijas valdību piedalīties no 14. līdz 18. janvārim Francijas valdības Parīzē sarīkotajos Moljēra svētkos par godu Moljēra 300-gadei. Latviju reprezentēs sūtnis Parīzē Oļģerds Grosvalds.
13.01.1922.
Laikrakstā “Latvijas Sargs” (13.01.1922) aktualizē Moljēra 300. jubilejas svinības un priekšpasākumus Rīgā.
Moljēra piemiņas vakaru svinēs L.K.V. b.* 17. janv. Suvorova ielā 36.
Par Francijas un mūsu attiecībām ar viņu runās O. Krolls sestdien, 14. janv., pl. 4 un ½ 7 v.. Piedalīsies Francijas vietējie priekšstāvji. Bez tam izrādīs lielas kino-bildes: 1) Francijas militārais spēks, sevišķi skaistus uzņēmumus: Luara pilis un Latvijas priekšstāvja Grosvalda pieņemšanu Elizejas pilī.
*Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība
16.01.1922.
Kāda jaunkundze Margarētai atvedusi dāvanu no mātes – tolaik slaveno franču smaržu ''Houbigant'' pudelīti. Margarēta izdomājusi jaunu šifru saziņai ar Konstantinopoli. Bijusi arī pirmā deju nodarbību.
16.1.1922
Miss Paul brought me a bottle of Houbigant from mother, and I went to see poor Mrs. Grimm, where I met Mrs. Loudon. We had lunch and a bunch of violets at the Savoy on the 11th, and I made up a new cypher for Constantinopole. Tonight Mrs. North gave us our first dancing lesson.
21.01.1922.
Šopēcpusdien Margarēta dzērusi tēju ar Koksa kundzi, kura noskatījusi Margarētu no galvas līdz kājām un nedaudz ironizējusi par Margarētas dzīvi. Bet kundzes smalkmaizītes bijušas galīgi sakaltušas. Murray spēlējis golfu lietū.
21.1.1922
I had tea with Mrs. Cox this afternoon – I was very excited, but the little dog helped me to make my entrée. She looked me over from tip to toe and was slightly ironical regarding my life – so I gave her no details regarding the family. I took two muffins, unfortunately but was as stiff as possible. Murray was out golfing in the pouring rain.
27.01.1922.
De jure gadadienā Margarēta uzstājusies publiski ar ziņojumu. Gilberts vēstniecības ļaudis aizvedis uz Trocadero, kur Margarēta apbrīnojusi viņa socializēšanās prasmes, un uz Deiliju, kur izrādē dziedājusi Hosē Kolinsa. Margarēta bijusi arī Vestminsteras katedrālē, kur arī redzējusi diplomātisko korpusu.
27.1.1922
On de jure day I presented things to the people here and got a toasting fork from Gilbert. He took us to the Trocadero, where I admired his absolute want of social knowledge, and to Daly's, where we heard José Collins – one of the latest additions to the Peerage – in Maid of the Mountains. This morning we were present at the Requiem for the Pope at Westminster Cathedral, and I saw the Diplomatic Corps. Miss Holme and I went to a concert in the Governor's House of the Chelsea Hospital. In the evening I took Gilbert to Maries's and felt all the braver for his presence.
31.01.1922.
Laikrakstā “Latvijas Sargs” (31.01.1922) publicēts atskats uz Moljēra jubilejas svinībām!
Moljēra svētki Parīzē. Mūsu legācija Parīzē ziņo, ka Moljēra svētki no 14.-18. janv. pagājuši ar lielu svinību. Svētkus rīkojusi Francijas valdība izglītības ministra Leona Berāra un ārlietu ministrijas vadībā, piedaloties visām akadēmiskām, literātu, valdības, pašvaldības u.c. iestādēm. Sevišķi dzīvu dalību svinībās ņēmuši Moljēra teātra “Comedie-Francaise” mākslinieki un dramatisko autoru un komponistu biedrības, sava prezidenta, pazīstamā rakstnieka Roberta de Flēra vadībā. No ārzemniekiem svētkos piedalījušies diplomātiskā korpusa priekšstāvji un speciālās augstskolu, akadēmiju, rakstnieku un teātru delegācijas no 44 valstīm. No Latvijas puses piedalījušies sūtnis Parīzē O. Grosvalds un legācijas padomnieks P. Sēja.
No Latvijas atsūtīti apsveikumi no ministru prezidenta valdības vārdā, no rakstnieku un žurnālistu biedrības, Nacionālā teātra un izglītības biedrības.
31.01.1922.
Margarēta devusies pie Armistedas kundzes mājās, kur apbrīnu raisījuši seni izdevumi un lēdijas Džordžas (Bisenieka kundzes) piezīmes par tiem. Vakariņojuši «kaut kur lēti» un skatījušies «The Glorious Adventure» ar lēdiju Diānu un jauko Nelu Gvinu.
31.1.1922
We went to Mrs. Armistead's at home, where we admired old prints and Lady George's remarks thereon. Tonight we had dinner «somewhere cheap» and saw «The Glorious Adventure» with Lady Diana manners and lovely Nell Gwynne.
03.02.1922.
Margarēta tikusi pie diplomātiskās pases! To piegādājis Jānis Ķīselis*.
3.2.1922
Ķisel brought us our Passports. I am agreeably surprised at having a diplomatic one. Söderström had dinner here and failed in respect for my lady. Sir George is stuck in Germany, owing to the strike. I took Коля to Marie’s and we met Lucie.
*Ķīselis Jānis (1897–1942) 1918. gada decembrī Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Par varonību 1919. gada 1. janvārī izlūkgājienā Skrundas apkaimē pie Ventas apbalvots ar LKo III šķiru. Latvijas ārlietu dienestā: 1924 XI – 1925 IV Tautu Savienības nodaļas III šķ. sekretārs.
04.02.1922.
Oļģerds Grosvalds pie Holandes karalienes!
Sestdien, 4. februārī, Latvijas sūtnis Francijā, Holandē un Beļģijā Dr. O. Grosvalds iesniedza Holandes karalienei* savas pilnvaras, pēc kam tika ielūgts karaliskajā pilī uz dineju, pie kuras piedalījās diplomātiskais korpuss. Pēc tam Dr. Grosvalds nobrauks uz Beļģiju.
Latvijas Sargs, Nr.33 (10.02.1922)
*Vilhelmīna Helēna Paulīne Marija (nīderlandiešu: Wilhelmina Helena Pauline Maria; dzimusi 1880. gada 31. augustā, mirusi 1962. gada 28. novembrī) bija Nīderlandes karaliene no 1890. līdz 1948. gadam. Valdot 58 gadus, valdīšanas laikā 1901. gadā uzsāka koloniju attīstībai labvēlīgu ekonomisko politiku, piedzīvoja abus pasaules karus, 1933. gada ekonomisko krīzi un Nīderlandes kā koloniālās lielvalsts norietu. Otrā pasaules kara laikā, vadot radioraidījumus no Londonas, kļuva par Nīderlandes pretošanās simbolu. 1948. gadā atteicās no troņa par labu meitai Juliānai.
10.02.1911.
1922. gada februārī laikraksts “Latvijas Sargs” publicējis Aleksandra Grāvīša atbildi – atklāto vēstuli – uz Oļģerda Grosvalda rakstu, kas publicēts “Latvijas Sarga” 1921. gada 260. numurā saistībā ar aizskarošiem apgalvojumiem par Grāvīša veikumu Latvijas propagandas Francijā labā.
Jau iepriekš bija izraisījies konflikts starp abiem Parīzes latviešiem par vārda “Latvija” atveidojumu franču valodā (pilna diskusija lasāma laikrakstā Valdības Vēstnesis, Nr.16, 20.01.1922).
Citējot vēsturnieka Gunta Vāvera rakstu žurnālā “Domuzīme” (3, 2020):
“Konflikts starp Aleksandru Grāvīti un sūtni Oļģertu Grosvaldu. Konflikta cēlonis ir Latvijas valsts nosaukuma atveidojums franču valodā. Praksē tolaik lieto gan Latvie, gan Lettonie. Grāvītis dod priekšroku Latvie, savukārt Grosvalds konsekventi lieto Lettonie. Strīds, kurš draud pārvērsties personiska rakstura apvainojumu virknē, top atspoguļots latviešu un atsevišķās franču laikrakstu slejās. Lettonie aizstāvis asā tonī nosauc Latvie aizstāvjus par “baltu provinču puslasīt pratējiem un pēdējās kategorijas un zemākās kultūras cariskiem činovniekiem”. Otra puse reaģē, atbildes rakstā pasvītrojot sūtņa ietiepību, kas riskē izvērsties par starptautiska līmeņa valsts apkaunojumu, jo, iestādamies par Lettonie lietojumu, sūtnis savus pretiniekus, to skaitā arī franču profesorus, nosaucis par nepietiekami izglītotām personām. Šāds komunikācijas stils esot nevis sūtņa cienīgs, bet gan tāds, kas atbilst “brutālam junkuram iekarotā apgabalā”.
18.02.1922.
Oļģerds Grosvalds pie Beļģijas karaļa!
Diplomātiskā hronika ziņo, ka otrdien, 14. februārī, Beļģijas karalis* pieņēma Latvijas sūtni Dr. O. Grosvaldu, kurš iesniedza karalim ar uzrunu savas pilnvaras. Karalis atbildēja, apsveikdams sūtni un izsacīdams cerību, ka attīstīšoties labas attiecības starp Latviju un Beļģiju. Runas beigās karalis uzsvēra, ka visa Beļģija ar prieku apsveikusi mūsu neatkarības nodibināšanos, un lūdz nodot sveicienus mūsu valsts galvai un valdībai. Pēc tam sūtnim Grosvaldam ar karali un ārlietu ministru bija garāka saruna par Latvijas apstākļiem un vēsturiskiem uzdevumiem.
Latvijas Vēstnesis, Nr.40 (18.02.1922)
*Alberts I (franču: Albert I; dzimis 1875. gada 8. aprīlī, miris 1934. gada 17. februārī) bija Beļģijas karalis no 1909. līdz savai nāvei 1934. gadā. Viņa valdīšanas laikā notika Pirmais pasaules karš, kura laikā pār lielāko daļu valsts valdīja Vācijas impērija, kā arī lielākā daļa Lielās depresijas. Ir ticis apbalvots ar vairāku valstu ordeņiem. 1923. gadā piešķirts I šķiras Lāčplēša Kara ordenis,[1] 1930. gadā — I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi. Alberts I ir vienīgais ārzemnieks valsts vadītājs, kas saņēmis divus augstākos starpkaru Latvijas apbalvojumus.
