Sadaļas Sadaļas

#Grosvaldi1921. Presē ziņo par Latvijas sūtņu apspriedi Bulduros

Augusta otrā puse paiet ļoti aktīvi gan 1911., gan 1921. gadā. Džo turpinās brīvdienas Alpu kalnu pakājē, taču arī tās ir notikumiem un piedzīvojumiem pilnas, sākot ar ledāju apskati, līdz pat atrakciju parkam. Savukārt desmit gadus vēlāk Latvijas presē daudz tiek ziņots par dažādiem gaidāmiem ārpolitiski svarīgiem notikumiem ar Latvijas pārstāvju piedalīšanos; tāpat laikrakstos lasāms par Bulduros notikušo Latvijas sūtņu apspriedi. Margarētai savukārt piespiedu kārtā mazliet jāpiebremzē aktīvā ikdiena un jāatpūšas pēc tam, kad viņa negaidīti zaudējusi samaņu. Tikmēr Mērija vecākā ar ģimeni lasa sēnes Dubrovas mežos un maz ko zina par pārējiem ģimenes locekļiem.

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")

16. augusts – 31. augusts

16. augusts

Džo ar ģimeni dodas uz pilsētiņu Šveicē, no kurienes tālāk ir vilciena līnija, kas aizved uz Franciju - Šamonī komūnu (nedaudz vēlāk, 1924. gadā, tur norisinājās Ziemas olimpiskās spēles) Alpu kalnu pakājē. Viņiem izdodas apmesties Baltā Krusta viesnīcā. Pēcpusdienā Džo ar Margarētu dodas uz Bosonu ledāju.

#Džo diary (1911)

Trešdeen. 16

No rīta agri aizbraucam uz Martigny un tad ar elektrisko, interesanto līniju pa Galvan uz Chamonix, kur visi hoteļi pilni, un atradam ar mokam eekš Croix Blanche divas istabas. Pecpuzdeen kafija eekš Café de la Terrasse (izskats) un tad fuhrmaņa brauceens uz Glacier des Bossons, kur ar Māsiņu uzkapam kādu gabalu. Vakarā pa eelu leela staigāšana. Silhouettu greezejs.

17. augusts

Džo ar ģimeni izbauda pēdējos brīžus kalnos, kamēr citi apmeklē t.s. Ledus jūru, Džo ar Margarētu un tēvu dodas uz kādu īpašu grotu Bosonu ledājos. Pēc tam dažiem pienācis laiks mājupceļam.

#Džo diary (1911)

Ceturtdeen.17

Citi brauca uz Mer de Glace*, mes ar Papiņu un Masiņu uzkapam uz Grotte de Montblanc eekš Glacier des Bossons**. Tad, četros, tee četri aizbrauca – tagad galigi uz majam.

To pašu (Peektdeen) ceturtd. vakaru aizgajam uz Casino, kur es tulīt vinnēju peecus frankus un vairs talak nespeleju.

*Mer de Glace [Ledus jūra] ir ledājs, kas atrodas Mont Blanc nogāzē, Alpu kalnos, netālu no Šamonī. 1908. gadā tika atvērta īpaša dzelzceļa līnija, kas no Šamonī 20 minūšu laikā uzveda uz Mar de Glace (kas atrodas 1913 metru augstumā)

**Bossons Glacier [Bosonu ledājs] - viens no lielākajiem ledājiem Alpu kalnu Mont Blanc kalnu masīvā, tā virsma aizņem apmēram 10 km².

19. augusts

“Valdības Vēstnesī” 19. augustā tiek publicēta ziņa par Latvijas valdību reprezentējošajiem faktiem vairākos starptautiskos, nozīmīgos pasākumos; šī pati ziņa parādās “Latvijas Vēstnesī” 20.08.1921. un “Latvijas Sargā” 20.08.1921.

Ministru kabineta sēde 1921.g. 18. augustā

[..]

Apstiprina par Latvijas valdības delegātiem V. Salnaju*, ārlietu ministra biedri. Dr. M. Valteri**, ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministri Romā, un Dr. O. Grossvaldu, diplomātisko priekšstāvi Parīzē, pilnvarojot tos reprezentēt Latvijas valdību:

  1. Tautu līgas š. g. zeptembra mēnesī Ženēvā sasaucamā kopsēdē,

  2. Tautu līgas sasaucamā konferencē Ālandu salu jautājumā un

  3. Starptautiskā darba biroja konferencē.

[..]

Miķelis Valters un Valdemārs Salnais

*Voldemārs Salnais (arī Salnājs, 1886—1948) - Latvijas politiķis un diplomāts, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītājs (1919), 1920. gada aprīlī atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektoru. Amatā bija līdz 1921. gadam, taču pēc tam tajā vairākkārt atgriezās.1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur pārstāvēja Mazinieku partiju. Darbojās ārlietu un budžeta komisijās, kā arī bija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica biedrs, Latvijas darba ministrs (1925) un ārlietu ministrs (1933—1934).

**Miķelis Valters (1874—1968) - jaunstrāvnieks, jurists, politiķis un diplomāts, viens no Satversmes izstrādātājiem, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), vēlāk - sūtnis Itālijā, Spānijā, Portugālē

20. augusts

Kamēr Džo 1911. gadā atpūšas kalnos, apskatot Šveices un Francijas Alpu kalnu pilsētiņas, bet 1921. gadā Margarēta aktīvi darbojas Londonā un Latvijas valsts cīnās par uzņemšanu Tautu Savienībā, vēl viena Grosvaldu ģimenes pārstāve – Mērija – ar ģimeni atkal pavada vasaras mēnešus, dzīvojot latviešu kolonijā Dubrovā. Varam lasīt nelielu ieskatu viņas ikdienā, kas pavisam atšķiras no pārējās ģimenes pārstāvju dzīves.

Mērija Grīnberga (dzimusi Grosvalde) vecākā #atmiņas

“Mūsu jaukākās stundas bija biežās rīta pastaigas un sēņošana. Marta [paziņu meita] droši turējās līdzi. Tur pie upes bija tāda kā meža sala, ar īstu biezokni. Reizēm Manuels tur nozuda mūsu skatienam un tikai pēc ilgas ūjināšanas tas atkal atradās. [..] Es vēl aizmirsu pastāstīt par savām bēdām ar Pēterpilī aizmirsto ķemmi. Iedomājos, ka tas ir vienkārši pie izdevības nopirkt to Novgorodā. Lūdzu kādam par naudu vai maiņas ceļā iegādāties man ķemmi. Es dabūju šausmīgu daiku, „suņa ķemmi”, kā es to iesaucu. Līdzīga putekļu sukai ar zariem uz abām pusēm, tikai daudz lielāka un rupjāka par putekļu suku. Ar šo šausmīgo „daiku” es apstrādāju savus matus, taču man sāka aizdomīgi niezēt galvā. Vai Mērijai bija kāda suka vai viņai sagādāja kādu ķemmi, es vairs nezinu. Atceros tikai, ka rudenī Pēterpilī mēs nonācām tādā stāvoklī, ko grūti aprakstīt. Es ķemmēju Mērijas matus kādreizējā meitu istabā pie mazā galdiņa, viņa sāka tik šausmīgi kasīties, ka es pasaucu tēvu paskatīties uz šīm šausmām. Viņš izbailēs novērās – fui! Man nekas cits neatlika kā vienkārši izgriezt no Mērijas matu cekula visbiezāko „meža ērkuli”.

Laikraksti “Latvijas Sargs”, “Latvijas Vēstnesis” un “Valdības Vēstnesis” ziņo par Bulduros notiekošo Latvijas sūtņu apspriedi.

19. augustā Bulduros notika Latvijas sūtņu apspriede*, kurā piedalījās sūtnis Zviedrijā Grosvalds, Somijā - Zariņš, Anglijā - Bisenieks, ģenerālkonsuls Kopenhāgenā - Duzmans**, ārlietu ministra biedri Salnājs*** un Albats****. Apsprieda ārējās politikas jautājumus. Šodien apspriede turpinās.

*20.gadu sākumā notika vairākas apspriedes ar no ārzemēm atkomandēto sūtņu līdzdalību, kurās izskatīja svarīgus politiskus, ekonomiskus un organizatoriskus jautājumus. 1920.gada 18.aprīlī Z.Meierovica vadībā notika Latvijas sūtņu Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, un Vācijā konference. 1921.gada 19.un 20.augustā Bulduros notika Latvijas sūtņu Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, ģenerālkonsula Kopenhāgenā un ārlietu ministra biedru apspriede. 1922.gada 12.augustā Rīgā notika Latvijas sūtņu Baltijas un Skandināvijas valstīs konference. 1923.gada 18.jūnijā sanāca Latvijas sūtņu pirmā konference, kas turpinājās līdz 22.jūnijam.

**Kārlis Ducmanis (1881-1943) - latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta autors, Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas informācijas biroja vadītājs Kopenhāgenā, 1919. gada 22. martā K. Ducmanis tika iecelts par Latvijas sūtniecības sekretāru Kopenhāgenā, bet tā paša gada beigās — par sūtniecības vadītāju. Viņa pārziņā kādu laiku atradās arī Latvijas centrālais informācijas birojs, kas darbojās Dānijas galvaspilsētā. 

***Voldemārs Salnais (arī Salnājs, 1886—1948) - Latvijas politiķis un diplomāts, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītājs (1919), 1920. gada aprīlī atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektoru. Amatā bija līdz 1921. gadam, taču pēc tam tajā vairākkārt atgriezās.1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur pārstāvēja Mazinieku partiju. Darbojās ārlietu un budžeta komisijās, kā arī bija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica biedrs, Latvijas darba ministrs (1925) un ārlietu ministrs (1933—1934).

****Hermanis Albats (1879 – 1942) - latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis. No 1920. gada jūlija Albats bija LR ĀM juridiskā departamenta direktora vietas izpildītājs un juriskonsults un LR ārlietu ministra biedrs (no 1920. līdz 1923. gadam).

22. augusts

Džo turpina izbraucienus uz dažādām Francijas un Šveices pilsētiņām, taču neaizmirst arī par mākslas studijām un baudīšanu. Šoreiz dienasgrāmatā pieminēts 15. gs. gleznotājs Vics, kā arī Hodlers, šoreiz ļoti atzinīgi vērtēts. 

#Džo diary

Otrdeen. 22

Aizbraucam uz Hermance*, kur ļoti smuki, bet istabas nav un ari netīrīgas. Savadas klusas un zaļas eelas, augstas mājas. Atpakaļbraucot puzdeenas breesmigā lokalā blakus WC; eekš Asniéres. Tad muzejā: Konrad Witz** – nav tik traki. Hodlers*** tomēr ļoti labs. Leetus.

*Pilsēta un rajons centrs Ženēvas kantonā, Šveicē

**Konrad Witz (1400/1410-1445/1446) - vācu gleznotājs, darbojies galvenokārt Bāzelē, pazīstams kā altārgleznu gleznotājs; panelis no viņa darinātas altārgleznas tiek uzskatīts kā agrākais reālistiskas ainavas tēlojums Eiropas mākslā.

***Ferdinands Holders (1853-1918) - viens no vispazīstamākajiem šveiciešu gleznotājiem, sākotnēji vairāk gleznojis portretus, sadzīves ainas, taču vēlāk aizsācis ļoti personīgu, alegorijām pilnu simbolismā iekļaujamu stilu, ko pats dēvēja par “paralēlismu”

24. augusts

Džo apmeklē Ansī pilsētu, izbauda arhitektūru, kanālus, kā arī dodas izbraucienā pa skaisto Ansī ezeru. Vēlāk ciematiņā meklē slavenus, vēsturiskus hoteļus, kuru neizdodas atrast. Stacijā Džo vēl aizmirst savu ceļvedi…

#Džo diary (1911)

Ceturtdeen. 24

Izbraukums uz Annecy*. Smukā vecā pilsēta ar arkadem un kanaleem. Pec peldēšanas braucam ar eleganto tvaikoni “france” ap smuko ezeru. Meklejam eekš Talloires** vecā ļoti interesantā Hotel de l’Abbaye*** un Menthon’a Palace****, bet nekā neatradam. Uz vakzales atri paēdam (aizmirsu Baedekeru) un tad aizbraucam majas.

*Ansī ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Rona-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā. Ansī atrodas pie Ansī ezera, 35 km attālumā no Šveices pilsētas Ženēvas.

**Talloires-Montmin - ciems Alpu kalnu pakājē pie Ansī ezera

***Abatija, kas būvēta 16.gadsimtā, 17. gadsimtā divas reizes nodegusi, līdz 1681. gadā uzcelta ēka, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Pēc Franču revolūcijas klosteris tika pārvērsts vīna darītavā un vēlāk izmantots kā zirgu staļļi. 1862. gadā tas tika pārvērsts par pirmo hoteli-restorānu Ansī ezera krastā

***1906. gadā būvēta pils-hotelis Alpu kalnu ielokā pie Ansī ezera

Margarētai iet pavisam raibi – sākot no nozudušas pildspalvas, kas laimīgā kārtā atrodas lietussargā, beidzot ar noģībšanu pie galda, lielu vājumu, atpūtu parkā un uz balkona. Margarēta pat pārvietojas ar spieķi, ko pēc kājas traumas lietoja mīļais brālis Džo…

#Margarēta diary

24.8.

I found my pen – in my umbrella – and did one better the other day – I fainted at the table, and those poor men rushed about and tried to help in their helpless way. I have been most wretchedly weak since – with an empty head and heavy legs. Biman took me to Richmond and carried me up the stairs; they send me to the Park and make me comfortable on the balcony. The patron took us out to tea with the Finnish Secretary and says “rocin tric” –* but that is only skin deep. I hobble about on Joe’s stick – and they crawl patiently by my side.

* He also put a rose beside my plate, to encourage me to type before office hours

Ričmonda parks (1920)

Laikrakstā “Liepājas Avīze” publicēts īss apraksts par sūtņu apspriedi – šķiet, ka tā ir jau pāris dienu iepriekš citos periodiskajos izdevumos minētā Latvijas sūtņu apspriede Bulduros vai arī sanāksme, kas notikusi uzreiz pēc tam.

Latvijas sūtņu apspriede

Latvijas sūtnis Somijā Zariņš, Skandināvijā - Grosvalds, Anglijā - Bisenieks, ģenerālkonsuls Dānijā Duzmans, ārlietu ministra biedri Albats un Salnājs un politekonomiskā departamenta direktors Šūmans svētdien noturēja pēdējo apspriedi par ārējās politikas jautājumiem. Sūtņi savstarpēji informējās un ziņoja par to valstu politisko stāvokli un virzieniem, pie kurām tie akreditēti. No visiem ziņojumiem izskanēja, ka ārzemēs piegriež Latvijai un sevišķi Baltijas valstu savienībai lielu uzmanību. Lai šo uzmanību izlietotu tuvināšanai ar Latviju, jāpastiprina propaganda šinīs valstīs: Anglijai, kas vairāk interesējas par mūsu tirdzniecību un rūpniecību, jāsniedz vairāk saimnieciska rakstura ziņas; Somijai kultūrpolitiskās un Skandināvu valstīm tas, kas zīmējas uz mūsu saimnieciski politiskām spējām, jo pēdējās valstis ieinteresētas varbūtējā Baltijas jūras neitralizācijas jautājumā un visu ap Baltijas jūru atrodošos valstu savienībā. Ārlietu ministrijas priekšstāvji sūtņiem deva paskaidrojumus un aizrādījumus.

25. augusts

Džo izklaidējas Ženēvā un tās apkārtē – apmeklē skaistu un neparastu upju sateces vietu, nejauši satiekas ar kādi latvieti, dodas uz teātri un bauda arī nakstdzīvi ar nedaudz azartspēļu

#Džo diary (1911)

Peektdeen 25.

No rīta pee Jonction*, kur satek zilais un pelēkais ūdens. Nejauši gadījās kāds latveets, kas ļoti preecajas: nemaz vairs laga neprata runat. “It feini. “No,no!” Vakarā eekš Théātre Apollo, kur uzstājas šaubīgais Saint Mars un smukā Berthe Bovy**. Teatrs – cirks un publika no prastakam. Pec tam Kursaal’ā – ļoti eleganta nakts dzīve. Biju eekš Petits Chevaux [azartspēle “mazie zirgi”] tics līdz – 4, tagad atkal ir + 2.

*Vieta pie Ženēvas, kur kopā saplūst Ronas un Arves upes; abām upēm ir dažādas ūdens krāsas, līdz ar to sateces vietā veidojas vizuāli neparasts, skaist un unikāls dabas fenomens

**Berte Bovy (arī Betty Bovy, 1887-1977) - beļģu teātru, kino un TV aktrise

26. augusts

Laikraksti “Valdības Vēstnesis” 26. augustā un “Latvijas Sargs” 27. augustā sniedz ziņas no notikušās Ministru kabineta sēdes. Tiek ziņots arī par to, ka Oļģerds Grosvalds tiek apstiprināts par Latvijas delegātu starptautiskā mākslas vēstures kongresā

Ministru kabineta sēde

1921. g. 25. augustā

  1. Apspriež nacionālās operas budžetu.

  2. Apstiprina diplomātisko priekšstāvi Francijā Oļģerdu Grossvaldu kā Latvijas delegātu 23. zeptembrī Parīzē sasaucamā starptautiskā mākslas vēstures kongresā.

  3. Apstiprina līdzšinejo sūtniecības juriskonzultu Māskavā Aleksandru Charitonovski par sūtniecības padomnieku turpat.

  4. Ieceļ Miķeli Kalniņu par papildu miertiesnesi pie Rīgas apgabaltiesas.

  5. Atvēl kreditus tekošām vajadzībām.

29. augusts

Pretēji ierastajai diezgan mierīgajai brīvdienu ikdienai, šoreiz Džo ar brāli kārtīgi izklaidējušies (tuvojas prom braukšana), iepazīstoties ar dāmām, dodoties uz atrakciju parku, dzerot šampanieti, braucot ar motociklu. 

#Džo diary (1911)

Otrdeen 29.

Vakarā eekš Wohlers Tea Room pamanīju smuku meiteni ar vecu jumpravu, un liktens gribēja, ka ar viņaam eepazinamees. Aizbraucam viņas uz Luna-Parku, kur visas atrakcijas pameģinajam un runajam. Tad vel pee Maxima šampizeri izdzeram. Meitenes vārdu nejauši aiz līdzības ar Martini jkdzi uzminēju tikai viņa paīsina un saucās Mo. Pee Maxim braucam ar auto un te, tīri bez nodoma, iznāca kaislīga bučošanas pa visu brauceenu tumšos ceļos. Pec tam nelaimīgā kartā vel Olgerds ar Chauffeuru slēdza draudzibu un vel daudz dzeram – traks brauceens uz Bellerive u.t.t. Tapec otrā deenā bijam tik pavisam pagalam, ka nevareju nekā profitet no veena Motorbrauceena ar dāmam. Biju pilnīgi kā nosists. Nezina, vai viņas vel jebkad satiks – uzaicināja gan viņas apmeklēt. Likamees gultā un līdz vakaram nogulējam. Vakarā vel kafejā pāris vārdus ar viņam runāju – cik smuks radijums.

31. augusts

Pēc kārtīgas uzdzīves otrdienas vakarā Džo ar brāli uz atvadām nopeldas Ronas upē, lai tālāk dotos katrs uz savu pusi – Jāzeps uz Lionu, bet Oļģerds uz Bāzeli. Džo apraksta dienasgrāmatā savus pirmos iespaidus.

#Džo diary (1911)

Ceturtdeen 31,

Vel reiz Rhonas zilumā nopeldejamees, un tad papreekš Olgerds piecos brauca uz Bazeli un es astoņos uz Lyon. Izbraucis no Ženēvas ap astoņeem vakarā, peenacu Lyonā ap divpadsmiteem naktī un pec ilgakas gaidišanas uz kofferi, aizbraucu uz Hotel des Beaux-Arts. Pirmee eespaidi: milzigas  veenmuļīgas, bet ne padaudz modernas mājas, smukas seeveetes, italeešu tīps. Hotelī nepanesami aizsmacis gaiss, tikai trijos eemigu. Gultā melns kustonīts. Istaba maksā 3,50, puzdeena 3.

Liona

Laikraksti “Latvijas Sargs” un “Valdības Vēstnesis” ziņo par Oļģerda Grosvalda diplomātiskās karjeras notikumu.

Latvijas Satversmes Sapulce. 

Satversmes sapulces prezidents [Jānis Čakste], saskaņā ar ministru kabineta lēmumu, akreditēja Oļģerdu Grosvaldu kā ārkārtejo sūtni un pilnvaroto ministri pie Francijas valdības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt