#Grosvaldi1921. Margarēta Londonā ēdusi sparģeļus un noskatījusies filmu «Zorro»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

1921. gada maija otrā puse visai mierīga, Margarēta Londonā redzējusi kinofilmu “Zorro”, priecājas, ka priekšnieks Bisenieks pieminējis viņu vēstulē Meierovicam. Savukārt par 1911. gadu no Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas uzzinām, kā viņš kopā ar Mamiņu un māsu Līnu atgriezušies no Anglijas Parīzē, bijis gan uz tenisa turnīru, gan saticis māksliniekus Gosē un Draguomi. Vēl viens “Gleznas stāsts” par Jāzepa akvarelējumu “Vīrietis zilā mētelī”.

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")

16.05.1921.–31.05.1921.

22. maijs

Margarēta priecājas, ka priekšnieks Bisenieks pieminējis viņu vēstulē Meierovicam, piemin, ka nabaga Līna apslimusi Gēteborgā, un atkal bijusi nesaprašanās ar saimnieci.

Margarēta Grosvalde #diary

22.5.1921.

Father has been received in Stockholm, Blanche has gone off her mind, Doris is overworked, and I have been boating. Sir George excited me by writing a remark about me on a letter to my love. Biman is here with one Pestmal*. I have been to Marie’s at Homes, where I met charming women with exquisite clothes and jewels whose chief topic is their want of money. Poor Lina has been ill at Göteborg. I made up with Madame. I could not do otherwise.

*Herberts Pestmalis (1891-1962), inženieris, LU mācībspēks, 2. Pasaules kara gados izceļojis caur Parīzi uz Zviedriju.

23. maijs

Džo ar dāmām no Londonas atgriežas Parīzē!

#Džo dienasgrāmata (1911. gads)

Trešdeen. 23

No rīta tad galīgi aizbraucam. Jūras brauciens bij diezgan nemierigs, bet tomēr nekādi neceetām. Dzelsceļa brauciens bij briesmīgs, pec Anglijas klusiem vagoniem. Ap pieciem pienacam Parizē Braucam gar 20, rue Gerando (jocīgi) uz Etoile pec kadas angļu pansijas, kas izradijas slīkta un nebij vietas. Tad uz Hotel Lutetia ( Qaspail) kur tad pagaidam nometamies dargās, bet ļoti glītās istabās. Pirmās vakariņas paēdam pee Boudet. Tad gaju pa Boil Miche un Harpē, kur bij bēdīgs piedzivojums. Satiku uz Bulv.Черноласкинъ.

25. maijā

Jāzeps Grosvalds 1911. gada maija izskaņā turpina savas Parīzes gaitas. Bijis uz tenisa turnīru, saticis māksliniekus Gosē un Draguomi.

#Džo dienasgrāmata (1911. gads)

Ceturtdeen. 25

Leela svetdeena – debesbraukšana. Izbraucam uz Bois, kur papreekš noskatījos Tennis turneeru – Gobert – Laurentz (labakee franču speletaji) un divi australeeši.- Dunlop – Heath. Uzkrit cik seeveeši visi labi apģērbti un vīreeši caurmērā breesmigi slikti: ar milzīgi gareem svarkeem, divam schlitzem, nejēdzīgi platām biksēm un cepurem un bezgaršīgām kravatem. Turpretim, pēc tam, eekš Prē Catelan – pilnīgā burvu valsts seeveešu ziņā. Pats Bois, pec augļu darzeem, izleekas drusku mazisks un putekļains( ko sevišķi man Luxemburgā). Bij ļoti jamokas, kamēr dabūjam fuhrmani. Vakarā pee Boudet satiku Gosē, ar kuru norunāju un satikos pee Bullier, vel ar Dragoumis* (Nikolaos Dragoumis!) greeķi, ar kuru Olg. bij pazistams, premjer ministra ”pazudušais dels” un dzeesmu kompozitoru Bucovich ar seevu (kas nav nesmuka, bet ļoti vāciska un par daudz izskat.pec maukas.)

*Nikolaos (Nikos) Dragoumis (1874-1933) bija grieķu gleznotājs, raksturots kā "Grieķijas van Gogs", jo viņš bija postimpresionists un viens no postimpresionisma priekšgājējiem Grieķijā.

Draguomis un dažas viņa gleznas
Draguomis un dažas viņa gleznas

30. maijā

Margarēta bauda sparģeļus, izvairās no Gilberta, kā arī vienatnē noskatījusies kinofilmu “Zorro” ar Duglasu Feierbenku galvenajā lomā.

Margarēta Grosvalde #diary

30.5.1921

Коля and I had dinner at Scott’s, where I filled myself with asparagus. I have to maneuver to escape Gilbert’s unwanted attentions and to enjoy Douglas as “Zorro” by myself.

Jāzeps Grosvalds. Vīrietis zilā mētelī, 1911
Jāzeps Grosvalds. Vīrietis zilā mētelī, 1911

Turpinot ieskatu Jāzepa Grosvalda dažādu periodu mākslas darbos, piedāvājam aplūkot 1911. gadā tapušu vīrieša akvarelējumu. Šis ir brīdis pirms 110 gadiem, laiks, kurā, kā zināms arī no dienasgrāmatu fragmentiem, Džo uzturas Parīzē, vienlaikus paspilgtinot jau tā aizraujošo dzīvi ar dažādiem ārvalstu ceļojumiem. Spriežot pēc jaunā kunga apģērba, darbs varētu būt tapis agrā pavasarī, iespējams, kādā mazliet drēgnā un lietainā dienā (spieķa vietā varam iztēloties arī lietussargu). Zināms, ka Parīzē Džo ieradās 1910. gada novembra sākumā un ka sajūsmu par pilsētu nespēja aizēnot pat ne visai patīkamais laiks. Viņš rakstīja brālim, ka jau apskatīts "milzīgais Louvre, pelēkā Notre Dame, dzeltenā un gandrīz atkal pārplūdusī Seina ar slaikiem tiltiem un Eifeļtorņa zilo spici". Pirmajos Parīzes mēnešos (gada beigās un 1911.gada sākumā) Jāzeps arī aktīvi strādāja, apmeklēja brīvās mākslas akadēmijas un mākslinieku studijas, piemēram, slavenā spāņu mākslinieka Ermenehildo Angladas Kamarasas studiju. Visticamāk, ka šajā laikā tapusi arī attēlā redzamā vīrieša skice, iemūžinot kādu uz ielas redzētu parīzieti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti