Sadaļas Sadaļas

#Grosvaldi1921. Latvijas sūtni Dānijā Frīdrihu Grosvaldu pieņem karalis Kristiāns X

1911. gada jūnija sākums caur Džo dienasgrāmatu iekrāsojas gan ar dažādu teātru un muzeju apmeklējumu, gan, kas liktenīgi un zīmīgi, ar sajūsmu par Perlašēzas kapsētu, tobrīd pat nenojaušot, ka pēc 9 gadiem kļūs par spāņu gripas upuri, un viņa pīšļi vairākus gadus glabāsies šīs kapsētas kolumbārijā. Savukārt 1921. gadā, vairāk nekā gadu pēc Džo nāves latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējis “Parīzes atmiņas”, tostarp aprakstot tikšanos ar Oļģerdu Grosvaldu Latvijas legācijā Parīzē. Olģerds izrādījis arī brāļa Jāzepa gleznas. Savukārt Mārtiņš Sams analizē jautājumus, cik tālu fotogrāfija ir māksla, piesaucot dažādus mākslas piemērus, tostarp Jāzepu Grosvaldu un viņa gleznu "Ievainotie latviešu strēlnieki". Laikraksts “Latvijas Sargs” ziņo, ka 2. jūnijā Kopenhāgenā karalis Kristiāns X pieņēmis Latvijas sūtni Dānijā Frīdrihu Grosvaldu, kurš iesniedza savas sūtņa pilnvaras. Vēlāk Latvijas priekšstāvi pieņēma audiencē arī karaliene.

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")

01.06.1921.-14.06.1921.

1. jūnijs

Džo ar draugiem bijis uz Gabriela D'Annuncio lugas iestudējumu (pirmizrāde bijusi vien pirms nedēļas), par ko dod savas atsauksmes! Iesakām noklausīties pievienoto ierakstu ar Kloda Debesī mūziku izrādei, ko Džo vērtējis kā “ļoti vāju”.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Ceturtdeen 1

Ar Kochu un Fischeru eekš “St.Sebastien”( Le martyre de..) no Gabriēla d’Annunzio*, ar muziku (ļoti vāju) no Debussy** un drusku orientaliskām dekorācijām no Baksta. Luga padaudz neskaidra un veetam gara. Ida Rubinstein’ai*** apbrīnojamas kājas. Aizgajam jau ap vidu, la Kochu dabutu uz Montmartre’u. Pee Cafe de la Paia satikam Mūnchenes scheffeni. Tad uz Royal, kur satiku Germaind kas peesēdās un ļoti ņemas. Pēdigi pret rītu Kochs ar viņu gaja. Royalā Polin un Chevalier un veena pustraka banda studentu. Maggija un viņas draudzenes – saoules de coco.

*Ģenerālis Gabriels D'Annuncio, Melnkalnes princis (1863-1938), bija itāļu dzejnieks, dramaturgs, orators, žurnālists, aristokrāts un armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā. Viņš ieņēma ievērojamu vietu itāļu literatūrā no 1889. līdz 1910. gadam un vēlāk politiskajā dzīvē no 1914. līdz 1924. gadam.

**Klods Debisī (1862-1918) bija franču komponists. Dažreiz viņš tiek uzskatīts par pirmo impresionistu komponistu, lai gan viņš kategoriski noraidīja šo terminu. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma komponistiem.

***Ida Rubinšteina (krievu: И́да Льво́вна Рубинште́йн; 1883-1960) bija krievu dejotāja, aktrise, mākslas mecenāte un Belle Époque figūra. No 1909. līdz 1911. gadam viņa uzstājās kopā ar Djagiļeva baletu "Russes" un pēc tam izstājās, lai izveidotu savu trupu.

2. jūnijs

Džo piedzīvo lielisku negaisu, piemin, ka brīvdienās Parīze bijusi vecmodīgāka, jo taksometru streika dēļ pavisam maz auto bijis ielās.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Peektdeen. 2

Pecpuzdeenā, ka biju norunājis, aizbraucu pee Germaines. Tā man iznak vislētaki – ap 20 frankeem. Pa ceļu eesakās milzīgs negaiss un pēdīgi leeliski ņemamees pa pašeem perkoneem un zibeņeem. Pec pedejam vakariņam pee Boudet, Kochs tad galigi aizbrauca – ar pedejo taxi auto, jo otrā rītā streiks atkal bij gatavs. Sestdeen un svetdeen visai Parizei bij daudz vecmodiskāks izskats caur pilnīgs auto trūkšanu (klusakās pilsētas daļās) Daudz mazak trokšņa.

3. jūnijs

Laikraksts “Latvijas Sargs” ziņo, ka 2. jūnijā Kopenhāgenā karalis Kristiāns X pieņēmis Latvijas sūtni Dānijā Frīdrihu Grosvaldu, kurš iesniedza savas sūtņa pilnvaras. Vēlāk Latvijas priekšstāvi pieņēma audiencē arī karaliene.

4. jūnijs

Latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējis “Parīzes atmiņas”, tostarp aprakstot tikšanos ar Oļģerdu Grosvaldu Latvijas legācijā Parīzē. Olģerds Grosvalds izrādījis arī brāļa Jāzepa gleznas.

Latvijas legācijas telpas ir lielā skaistā namā glīti un ar gaumi ierīkotas. Tik nebūtu par ļaunu, ja arī kaut ko no Latvijas mākslinieku darbiem tur redzētu. Ļoti labā atmiņā man stāv mūsu sūtņa viesmīlība; Dr. O.Grosvalda kungs man arī izrādīja sava mirušā brāļa Jāzepa atstātos darbus – Persijas ceļojuma studijas un dažas lielākas gleznas, – mākslinieka beidzamos darbus. Katrs zīmējums, kaut dažreiz mazs apmēros, ir stiprs kompozīcijā un brīnišķs uztvērumā. Austrumnieku oriģinālos tipus, dienvidu dabu un fantastisko architektūru jo cieši apvieno nelaiķa īpatnējais krāsu pamattonis.

Jāzeps Grosvalds. "Persiešu tirgus". 1919.–1920. gads.

7. jūnijs

Rakstā “Māksla un fotogrāfija” izdevuma “Fotografijas Mēnešraksts” jūnija numurā Mārtiņš Sams analizē jautājumus: vai fotogrāfija ir mākslas, cik tālu fotogrāfija ir māksla? Piesaucot dažādus mākslas piemērus viņš uzrakstījis plašu apcerējumu. Tostarp piesaukts arī Jāzeps Grosvalds un viņa glezna "Ievainotie latviešu strēlnieki":

“Nevienam no J. Grosvalda “Ievainotiem” jūs neredziet acu, bet visi viņi paši iet uz pārsienamo punktu. Kam tiem acis – ne viņi izraugās sev ceļu, neies – aizdzīs. Kam acis, ja tās nevar izlietot? Akli ieroči – upuri itkā teic Grosvalds. Vaj tā nav iekšēja patiesība un īpatnējais ritms, mākslinieciska patiesība? Bez tam varam norādīt uz tīri intelektuēlu radīšanas veidu – muziku, kuras pamatā bezgalības analītika bez redzama objekta. Kā vienā tā otrā veidojums iekšēji – psihisks, bieži intuitīvs, - pie kam ārpasaules objekti iedarbojas netieši. Līdz ar to ekspresionistiskā izteiksme savienota ar filozofiski – zinātnisko skepticismu un analītiku, intuiciju un savā ziņā ir visasākā pretrunā ar naivo reālismu, kas domājās esam lietas un parādības tādas, kādas viņas uztver mūsu prāta elementārie spēki un filozofiski pieslienas Šopenhaueram.”

Jāzeps Grosvalds. “Ievainotie latviešu strēlnieki”

11. jūnijs

Džo satraucas, ka saskarsmē ar dāmām kļuvis nepacietīgs un strīdīgs. Pabijis Senklū un tēju dzēris iekš Pavillon Blue.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Svetdeen. 11

Izbraucam uz St.Cloud, tur bij deezgan smuki leelu ūdeni. Tad teja eekš Pavillon blue un agri majās, lai nebutu mokas, kā citām reizēm. Tā tad arī tikam labi caur. Vakarā ar Lina un Ernesto Cinema. Sakumā tik labi satiku ar damām un biju paceetīgs: tagad esmu tik muļķīgs, kā katru acumirkli neeka dēļ zaudēju paceetību un strīdos – kauns.

Pavillon Blue

 

12. jūnijs

Jāzeps bijis Perlašēzas kapsētā, sajūsminās par to, bijis pie Šopēna kapa, tobrīd pat nenojaušot, ka pēc 9 gadiem kļūs par spāņu gripas upuri, un viņa pīšļi vairākus gadus glabāsies šīs kapsētas kolumbārijā.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Pirmdeen. 12

Buttes Chaumont un Pēre Lachaise: uz pedejā ļoti smukas daļas ar veceem kokeem (pee Chopin Kapa) leeliskas krasas taļumos. Pittoreskee strādn.vierteļi. Rīt laikam braukšu Masiņai uz Rotterdamu pretim – viņa ar kuģi nāk.

13. jūnijs

Džo paspējis noskatīties vairākas teātra izrādes vēl Parīzē esot, tad ar nakts vilcienu aizdoties līdz Briselei, no kurienes turpina ceļu uz Amsterdamu. Amsterdamā pabijis vairākos muzejos un Rembranta mājā. Par Amsterdamu Džo rezumē: maisījums no Londonas priekšpilsētas, Venēcijas un Rotenburgas (Vācija). Tālāk ceļš turpinās uz Roterdamu.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Otrdeen. 13 

Gribeju no rīta braukt bet pēdīgi nobraucu tikai vakarā, pec tam, ka bijam noskatijušees eekš Thēātre der Arts smuki inscenetu ķīneešu lugu “Le chagrin dans’ le palais de Han” un krasās amuzantu Moljera ludziņu “Le peintre Sicilien!“ Brauceens naktī bij deezgan patīkams: lasiju un drusciņ guleju, dabūju pat izsteeptees. No rīta padzeru kafiju Brusselē un tad lēnam sakām braukt eekšā landschaftē, kas jau palika hollandiskā. Rozendal – robeža. Tulle. Holandeešu tīpi. Trīs līdzbraucēji: mazs amerikānis un resna hollandeete. Hollandes pilsētas Amsterdama. Pirmee eespaidi tik raibi, ka sāku pee puzdeenam tīri smeetees: modernee nami starp vecajeem, nesmukee cilvēki, dullā valoda. “Biefstuck med kums taimmersalade”. Tad braucu veenā no šīm leeliskeem Caupé – auto uz Rijksmuseum un pamatīgi apskatīju Franz Hals, Vermeer (ļoti jauki) un Rembrandtus (Nachtwache* un Stallmeesters). Pec tam vel jaunā nodaļā (Van Gogh, Cezanne, Daumier) eekš Stedelik Museum. Un kadā Privatmuzejā uz Heerensgracht. Pec kafijas (smuka maza veetiņā uz Rembrandtplein) gaju pa Ghetto, uz Rembrandta māju, kura ļoti patika – labee zīmējumi, smukais konservatora dzīvoklīts zem jumta. Tad ilgāku laiku staigāju pa visādam mazām eeliņam un gar kluseem, raibeem kanališeem. Maisijums no Londonas preekšpilsetas, Venecijas un Rothenburgas. Eegaju Wynand fockinka probierstubē – leeliski veca veeta, kura ir salīdzināma tikai ar Locka mazo bodīti. Pec pilnīgajām vakariņam devos uz vakzali, bet biju pazaudējis biļeti! Vel staigāju pa vakarmeera pilnām kanālu virtenem un tad veli nobraucu. Kupejā biju veens pats un drusku traki uzvedos. Ap divpadsmiteem peenacu Rotherdamā, aizbraucu uz Hotel de Beurs un tulit eemigu stipri veen.

*Slavenā holandiešu gleznotāja Rembranta šedevrs "Naktssardze" (1642), kas ir viens no populārākajiem holandiešu glezniecības zelta laikmeta darbiem

Rembranta "Naktssardze" (1642)

#Grosvaldi1921

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt